Āboli bez tārpiem ir nedabiski āboli- ar mūsdienu ķimikālijām sabojāti.

Pamosties un iemācies saskatīt to skaisto, ko daba sniedz -caur pilsētas urbanizācijai...  

Līga,runa iet par tārpiem,kuri perinās ābolos,citzemju āboli tikai pūst.......

Atceros pat nesens vienu burvīgu rītu, kad tevi apņem ziedošo ābeļziedu smaržu jūra un kamenes, kā delfīni rinķo tepat apkārt un jūties, kā viens no viņiem. Tāda sajūta, ka būtu nokļuvis paradīzes dārzā, -nereāli skaists mirklis. Tas ir tas, ko pilsētā nesastapsi.

kažoku gan atstāj mājās

....to arī gribēju uzzināt...... Paldies !

Lūcij, vai kankanu?

Aleksanr, vai katru vārdā vajadzēja nosaukt? Ja nenosauc, tad bez maksas   Nevarētu taču būt, ka iekšā nelaidīs!

vasarā vajag labi izslēpoties, tad ziemā odi nekodīs

Ineta,laimīgi,bet ar kažoku būs par karstu,ja nu danci būs jāuzrauj.

Ābolus, Aleksandr, mūsdienās var arī veikalā vai tirgū nopirkt...un man, piemēram, pa kādam iepuvušam arī pagrabā vēl var atrast...

Nevajag,es protu cukātus pati gatavot,seviški no apelsīnu miziņām.

....visus nenosauci....

Valdi,vēl nav ābolu ,kamēr izaugs - aizmirsīsies.....

Šie citroni, cukuri, cukāti
Un magoņu, magoņu sēkliņas...

Piemirkušais lietus pilnais gaiss un skrejošie tumšie mākoņi, peļķes un zāles smarža

gribi atkal kādu tārpainu ābolu iesmērēt?

Jā, Māte Daba--Dzīvības Avots !!!

Kad man bija zeme, to negribēju . Tagad , kad vairs nav, mazliet ilgojos.
Laukos varu nodzīvot kādas 4-5 dienas , tad atkal velk atpakaļ bruģis un troksnis.
Esmu izteikts pilsētas cilvēks ar šādām priekšrocībām : kad gribu būt vienatnē ar sevi , sēžu savā košajā dzīvoklī ( aiz loga skan vārnas balss, mašīnu trokšņi ... ) , bet kad gribu pieslēgties sabiedrībai, veru durvis un esmu starp viņiem - burzmā un lielākā troksnī. Jūtos tik labi !

Paldies, Sandri, mn patīk ugunssārtās rozes.