....un ja nu atsaucas,ko tad...un ja nav tas ko cerēji

...uzdoties... nu re- mele atklāta...  

...nu jā,labāk jau uzdoties par cietēju,cietējiņu,lai pažēlo....

Buusim labestiigaaki.

ja vieglāks ir grūtākais ceļš
labāk divkose nekā sēdēt tumsā aiz aiskariem... slēpties un gaidīt, lai tieci saprasts...

Kā man patīk šīs vārdiņš"mēs"...es nu nekādi nejūtos nabadzīte,tāpēc runāsim ,lūdzu,katrs par sevi

...galvenais jau grāmatu paņemt līdzi...ka tik kaut ko nepareizi nesadara

...cilvēks pats kā grāmata, katrs to lasot atklās kaut ko citu...

Ja sexaa juuties nejeega, nav ko preceeties!

Lauris Ezeriņš 10:03
Tā jau ir, ka jāiekustina augša, lai kas cits sakarīgi darbotos. Ja augšā ir mūžigais ledus laikmets, tad -čuš!
European Institute of life rullē!

Nepiekrītu. Ja kādam darbam pasaulē ir jābūt labi atalgotam,tad tas ir ārsts.

Tas  Dzintra tikai ideālā variantā bet dzīvē, kas tik nevar gadīties...pat nolikt karoti var un tad jau... vēstuli nesagaidīt Bet ja ir vēlēšanās noskaidrot,vajag rīkoties    

Visticamāk- vīrietis nebija noskaņojies uz ilgām , stabilām attiecībām... un nevēlējās nedz dzirdēt Tavu jautājumu- kāpēc tā, nedz meklēt  sakarīgu atbildi uz to. Iespējams, ka pa to laiku, kad neredzējāties- viņs satika citu dāmu, kura viņam šķita interesantāka par Tevi.
No otras puses- cik ilga tā- ziņas nedošana? Diena, divas , trīs.. var  taču cilvekam būt arī kādi steidzami un svarīgi uzdevumi darbā, problēmas, kas prasa steidzamu risinājumu- un vīrietim nav viegli- domāt un risināt vienlaikus vairākas situācijas.. To parasti dara sievietes...

Aleksandram

Par to- neturi to, kurš iet prom- jā , piekrītu. Taču- ne jau viss, kas atnāk - ir nepieciešams, piemērots, patīkams... Priekš kam taisīt - noliktavu, ja var mierīgi izvēlēties- to labāko un piemērotāko..

Ģimene ir svarīga dzīves sastāvdaļa, taču-  tikai daļa. Cik lielu vietu tai atvēlēt- būs atkarīgs  no katra paša. Tāpat kā nevajadzētu galīgi  pazaudēt sevi- attiecībās ar otru, lai arī mīļotu cilvēku, - nebūs  arī prātīgi   ļoti izcelt kaut ko vienu savā dzīvē...  

Bērni,tāpat kā viss cits šai pasaulē mums ir doti uz laiku,lai realizētu sevi,kā vecāki,kā laulātie,kā kaimiņi,mīļotie,kā kolēģi un sava darba prasmīgi,vai neprasmīgi izpildītāji...Nu nevaram mēs neko paturēt,nekas mums nepieder,lai kā arī gribētu,bērniem ir sava dzīves,savi uzdevumi sevis realizēšanā,arī kā bērniem utt...Tas,ka ģimene ir pamats visam,pilnīgi piekrītu,bet ģimene ir tikai tāds mikromodulis makromodulī ,caur to mēs atdodam pasaulei labāko,kas mūsos ir-mīlestību,nesavtīgumu,turpinājumu...utt...

Dārzniec,pilnīgi pareizi.........Bērnam pašam jāizvēlas sava nākotne, par ko kļūt.......,bet to vajag redzēt vecākiem no pašas bērnības,kas saista bērnu,kas interesē un pievērst lielāku interesi,lai bērns pilnveidotos savā jomā.....

Stils veidosies tāds, cik augša un apakša būs darboties griboša un no augšas un apakšas kopīgas darbošanās abiem partneriem.

Man tikai viens mazbērns,un naudu nepārskaitu,tas būtu pēdējais stulbums no manas puses.......
Moon,ironija nevietā.....

           Bet galvenais jau nav tas, ko pa rto bērnu padomās, bet par PAŠIEM...... Esmu redzējusi, kā vecāki vidusskolas izlaidumā grozās priekšplānā kā pāvi. Pat rodas jautājums, kam  izlaidums dēlam vai mātei...... Arī augstskola jau bija izvēlēta. Pati mamma aizveda dēla dokumetus, iesniedza, veda uz eksāmeniem....Puisis nonāca līdz  3. kursam, tad sāka dzert un 'mājaš reti akd parādījās, jo vienkārši vairs nevarēja izturēt...... Un tad nu  māte skandināja : Mēs visu dēļ viņa atdevām, visu viņa vietā kārtojām, un te nu ir pateicība.......... Varbūt vajadzēja pašam jaunietim ļaut izvēlēties profesiju un savu turpmāko dzīvi kārtot pašam?