Kristine B. 8. jūn 2012. 12:45

Varbut tikkai vizuali vins bijs nabags ,tacu sirdi un dvesele bagats. Varbut vins speja redzet pasaule ko vairak par  zelta mirdzumu. Varbut katru dienu merojot so celu vins redzeja un izbaudija katru soli, sikumu un ta bija vina bagatiba.

Dzēsts profils 8. jūn 2012. 12:44

Stāvošs mērķis vai nestāvošs, liberē...   , ja pesonība patīk, tad plinti ne krūmos!

oome S. 8. jūn 2012. 12:28

..normaals piedaavaajums tava izveele.gribi -njem,negribi-nenjem.
Un veikalaa var nopirkt arii cauraudziiti un ribinjas...ne tikai spekji vien ..ir izveele   

Dzēsts profils 8. jūn 2012. 12:25

Psalmi 52.nodaļa: 1 Dziedātāju vadonim. Dāvida mācības dziesma,
2 kad edomietis Doēgs nāca un ziņoja Saulam: "Dāvids ir ieradies Ahimeleha namā."
3 Ko tu lielies ar ļaunumu, tu varmāka? Dieva žēlastība pastāv vienmēr.
4 Tava mēle meklē postu kā uztrīts dzenamais nazis, tu viltus perētājs!
5 Tu mīli vairāk ļaunu nekā labu, tev patīk vairāk runāt melus nekā patiesību. (Sela.)
6 Tu labprāt runā posta vārdus, tu viltus mēle.
7 Tādēļ arī Dievs tevi iznīcinās uz laiku laikiem, Viņš tevi sagrābs un izmetīs no telts un izraus ar visām saknēm no dzīvības zemes! (Sela.)
8 Taisnie to redzēs un bīsies un smiesies par viņu:
9 lūk, tas ir tas vīrs, kas Dievu neturēja par savu atbalstu, bet paļāvās uz savu lielo bagātību, būdams varens savā ļaunumā!
10 Bet es esmu kā zaļojošs eļļas koks Dieva namā, es paļaujos uz Dieva žēlastību vienmēr un mūžīgi mūžam.
11 Es Tevi teikšu mūžīgi, ka Tu esi to darījis, un daudzināšu Tavu Vārdu, jo tas ir laipnīgs Taviem svētajiem.

Dzēsts profils 8. jūn 2012. 12:23

...bez darbiņa nav nekas...pat zivi no dīķa nevar izvilkt,ja mazliet nepiestrādā...

Dzēsts profils 8. jūn 2012. 12:13

20 Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: "Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.
21 Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, - jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū."
22 Bet mācekļiem Viņš sacīja: "Nāks dienas, kad jūs ilgosities redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsit.
23 Un, kad jums kāds sacīs: redzi, še, redzi, tur, - neejiet un neskrieniet tam pakaļ.
24 Jo, kā zibens zibeņodams spīd no vienas debess puses līdz otrai, tāds būs Cilvēka Dēls Savā dienā.
25 Bet papriekš Viņam daudz jācieš un jātop šās cilts atmestam.
26 Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās:
27 ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja.
28 Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja;
29 bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja.
30 Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.
31 Ja kāds tai dienā atrodas uz jumta, bet viņa lietas ir istabā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt; un, ja kāds atrodas laukā, tas lai negriežas atpakaļ.
32 Pieminiet Lata sievu!
33 Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs.
34 Es jums saku: viņā naktī divi gulēs vienā gultā: vienu pieņems un otru atstās.
35 Divas kopā mals: vienu pieņems un otru atstās.
36 Divi būs laukā: viens taps pieņemts un otrs atstāts."
37 Tad mācekļi To pārtrauca, jautādami: "Kur, Kungs?" Bet Viņš tiem sacīja: "Kur maita, tur salasās ērgļi."(Lūkas 17)

Anastasija V. 8. jūn 2012. 12:11

Ja tiešam attiecības ir jakopj no abam pusem!

Ineta L. 8. jūn 2012. 12:08

Katram savs dzīvesstils un redzējums. Bagātais, iespējams, kautrējās aprunāties, bet gribēja labu darīt, negaidot pateicību, ko arī izdarīja. Vienam cilvēkam pietiek, ja aprunājas un iedod makšķeri, ar ko zivi noķert, citam vajag pašu zivi, un to vēl nevīžo paņemt, jo redz nav ielikta viņam tieši rokā. Ja ērtāk gulēt zem palmas, gaidot, ka banāni sakritīs mutē, tā jau ir tikai paša izvēle... tikai daļai patīk sevi par cietējiem uzskatīt, vainojot savā slinkumā un nevīžībā citus, .. tas arī sava vaida dzīves stils --- "ak, kāds es cietējs, dodiet man! Un pamēģiniet tik neiedot!".

Dārzniece K. 8. jūn 2012. 12:08

               Jākopj gan miesa, gan gars.........

Dzēsts profils 8. jūn 2012. 12:05

..praktiski un lietderīgi neaizmirstot ne par dvēseli ne miesu....

Dzēsts profils 8. jūn 2012. 12:04

Abas labas dobes . Rozes priecē , bet gurķi mielo .

Dārzniece K. 8. jūn 2012. 12:02

            Vēl jau pagrabā krietni palicis no pērnās ražas visādu burciņu - gan standarta, gan nestandarta...........    Nestandarta ir tir garšīgākie. LATGALES SALĀTI ar  eļīņas un garšvielu piedevu.........

vnk S. 8. jūn 2012. 12:01

.Paldies par padomiem. Nolēmu neskenēt un neko nesūtīt,nav velme kadam atmaks jahtu vai saurupmāju.

Dzēsts profils 8. jūn 2012. 11:57

..ežiem ir labi,viņiem ir adatiņas

ierakstam «mums ežiem vienalga»
Dzēsts profils 8. jūn 2012. 11:52

...ja tā nestandarta sanāk daudz saražot,tad kas zina,varbūt arī padalās ar kādu....

Aivars K. 8. jūn 2012. 11:41

a ko es saku .. ziemā i tas nestandarts pati pilnība liekas..p ēdam, ka siekalas tek..ppp

Dzēsts profils 8. jūn 2012. 11:38

..bet kad nav ne kā svaiga,tad der tak ar tās nestandarta īpaši izturētās.....

Aivars K. 8. jūn 2012. 11:36

man jau liekas, ka dārzniece šodien  uz *grāvja pusi* vien velk..ppp a cik es esmu ievērojis, tad i tos *nestandartniekus* saliek iekš burkām..ppp

Aivars K. 8. jūn 2012. 11:35

dārzniec, nestāvētu.. nekādā gadījumā.. arī pie ekskluzīvas nē..)) īstu baudu nevar ne par kādu naudu nopirkt..)) arī laimi nē..))

Dzēsts profils 8. jūn 2012. 11:34

1 Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.
2 Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut.
3 Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt; savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt.
4 Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet.
5 Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties.
6 Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest.
7 Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt.
8 Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram.
9 Bet kāds labums tad darītājam no visām savām pūlēm?
10 Es esmu dziļāk ieskatījies ciešanu pilnā uzdevumā, ko Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar to mocītos.
11 Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī Mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu - ne tā iesākumu, ne galu.
12 Tā es atzinu, ka cilvēkiem nav nekā labāka kā priecāties un labi justies savas dzīves laikā, pievienodams tam tomēr atzinumu,
13 ka tā tomēr ir Dieva dāvana, ja cilvēks, neraugoties uz nepārtraukto sava mūža piepūli, tomēr ēd, dzer un nereti pat dzīvi arī bauda.
14 Es atzinu, ka viss, ko Dievs dara, tas paliek mūžīgi: tam nevar neko nedz pielikt, nedz atņemt, un Dievs to visu tā ir iekārtojis, lai Viņu bīstas.
15 Kas tagad ir, tas jau sen ir bijis, un, kas vēl būs, tas arī jau sen ir bijis, jo Dievs nereti atjauno arī jau sen pagājušo.
16 Vēl es esmu novērojis zem saules tiesas vietu - tur valdīja netaisnība, un taisnības vietu - tur valdīja bezlikumība.
17 Tad es savā sirdī nodomāju: Dievs tiesās tiklab taisno, kā bezdievīgo, jo katram nolūkam un katrai rīcībai Viņam ir savs nolikts laiks.
18 Tad es savā sirdī nodomāju: tas ir cilvēku bērnu dēļ, ka Dievs grib viņus pārbaudīt, lai viņi redzētu, ka būtībā viņi ir līdzīgi dzīvniekiem.
19 Tiešām, kāds ir cilvēku, tāds pats ir arī dzīvnieku liktenis: kā viens, tā otrs mirst, visiem ir viena dvaša, un cilvēks nav pārāks par dzīvniekiem.
20 Visi noiet vienā vietā; visi viņi ir cēlušies no pīšļiem, un visi atgriežas atpakaļ pīšļos.
21 Kas zina ko no cilvēka dzīvības dvašas - vai tā ceļas augšup gaisā, un vai dzīvnieka dzīvības dvaša nolaižas lejup zemē?
22 Tā es redzēju, ka nekas cilvēkam nav labāks, kā kad viņš priecājas, būdams iesaistīts savas darbības rosmē; tā jau arī ir viņa daļa, un kas gan viņam piešķirs iespēju iegūt ieskatu par to, kas būs pēc viņa?
(Salamans mācītājs 3.nodaļa)

Autorizācija