"Laime, laimīte... Kas gan tu esi? Tverama, netverama, sajūtama, izjūtama... Mazāka, lielāka... - kā zvaigznes naksnīgajās debesīs, kā mākoņu aitiņas saulainā dienā, kā viļņi bangojošā jūrā, kā gliemežvāciņi... Tu esi katram cilvēkam sava. Viens ilgojas pēc lielas laimes, kāds cits pēc mazas, mazas laimes zvaigznītes"...
"Laimīte... tu esi tik trausla - kā no stikla, no kristāla. Viena liela laime var pārvērsties tūkstošs mazās laimes zvaigznītēs. Vai arī no daudzām, daudzām mazām laimītēm vai veidoties viena liela laime, varbūt tik liela kā zemeslode."
"Mums katram ir vajadzīgs kaut kas pavisam, pavisam vienkāršs, bet tomēr tāds, bez kā mēs dzīvot nespējam... Kāds smaids, glāsts, kāds mīļš, mīļš vārds. Tāpat kā puķei ir vajadzīgs gaiss un ūdens, bez kā tā nespētu dzīvot un sniegt mums prieku... Mums katram ir vajadzīga MĪLESTĪBA."
(Māra Šnē )
  

Dari taa!!!!!Taa tava dariissana!!!

kū kolīt ,dvēselītes dziesmiņa ir tiešām burvīga .............tājau mēs dažreiz arto dzīvi spēlējamies ,kamēr mūsu dvēselītes skumst .,

Lāci...esi nospēris manu domu pie Skārletas....
Tāpēc man nav ko teikt....

Neiet runa ka cilvēks kardināli mainās, bet sāk izvērtēt lietas lietderību, nevis par katru cenu sasniegt mērķi un pēc tam pats nezin ko ar to darīt....

paldies Alija ,acis -acis kas uzrunā un acis kas liek saprast..........

....jaukumiņs būs gana sanarkojies....     

un tas , ka sācis par to domāt, nebūt neliecina, ka cilvēks mainīsies...viņam šī "uzvaras" garša nepazudīs...nu kaut kā tā

Pasaule (1)

Es gribētu, lai kaut uz brīdi
Pasaule kļūtu maza, maziņa,
Lai starp Tevi un mani
Būtu divi soļi. Pussolis.

Man ir vajadzīga tikai minūte,
Tikai neilgs brīdis, lai saprastu,
Ko es jūtu un vai tas ir pareizi.
Man nevajag daudz.

Tikai ieskatīties Tavās acīs
Un saprast vai es mīlu Tevi.
Tavu patieso, grēcīgo būtību.
Tavu miesu un svešās asinis.

Tikai vienu minūti, lai saprastu -
Visa pasaule mums ir par mazu!
                                            (autoru nezinu)

taisniba jau ir.....bet nav ko audzēt sevī tos naida asnus- nekas labs no tā nebūs. Labāk domāt tā- ko no šīs situācijas es varu macīties?

Atkarīgs no celtniekiem un materiāla kvalitātes..

Varbūt sliņlķa, bet varbūt nē.... Varbūt tikai tas kurš ir nonācis, vai izaudzis līdz tam, sāk par šādām lietām domāt....

....tai bodē gribas iekļūt arī pēc darba laika beigām

...tad nav jānes un jāliek savas humpalas uz plaukta...lai visi cilā...

Nu nē..izvirzītais mērķis un gandarījums pa sasniegto, tas ir vērts un nav žēl ne laika, ne enerģijas ne spēka. Taču piebildīšu- katram ir savs.
Vispār izklausās pēc sliņķa teorijas, atvainojos.

Ne tikai tveice....acis, kas uzrunā...

Paldies Sandi ............piedošana ir laba lieta ....un vaitā notiek agrāk vai vēlāk ,bet tai vajag būt ................kautvai tad ,kad pazaudēts ir ceļš uz mājām ...............

Jāņos Zirgi ļoti Gudri runājot....- tautas ticējums

Tad ludzu pacelat tas lipinas kas ir tie istie kuriem var kauko teikt