ja maz drīkst vēl izteikties šajā blogā...nu piedodiet, ka Jūsu sapņu kūkas sabradāju...un jaucos pa spēles noteikumiem...

Es nevelos vairs speleties un but mazinai esu liela pieaugusi un dzivot pieauguso dzivi.Piekritu daudzi spelejas ,un ari raud tadel.To pasi izvelas un pielauj.

Vaitad šeit kāds tiek par kautko vainots.... Šīs ir tikai viena lāča piektdienas pārdomas....

...kurš gan priecājas, ja tiek vainots sapņu kūku sabradāšanā
Jālaižas tālāk no acīm...kā Kainam....

Malenkije detki, malenkije problemi..

  Vējš tev burās un lai izdodas;)

priekš kam man viņa?......pietiekami ilgi par visu un visiem esmu atbildējusi......neko vairs negribu.....

Būtu jāsāk ar to, ka katrs sev pats atbildētu kas viņš ir un kāds ir darītā mērķis un vai ta ir tā vērts..... ši īsā prieka par sabradāto kūku...

...diez kāda lielā izvēle jau nav ar ko spēlēt....spēlītes parasti notiek tev nemaz nezinot........jāprot tikai blefot

Nu ja, tad arī atbildība nav jāuzņemas, ko tad var gribēt ne brīva cilvēka;)

nezinu, cik te kurš ir liels sajuties, bet ir iespēja vienmēr izvēlēties ,ar kuriem un kādu spēli spēlēt...un vai vispār ko spēlēt

....varbūt nemaz negribu būt brīva

Nav mazu cilvēku. Ir cilvēki,nevis cilvēciņi. Un ir bradātāji un čīkstuļi,un vienaldzīgie,un cēlāji un ārdītāji. Kurš esi tu?

...der dažreiz pilnu spainīti ar smiltīm kādam uz galvas uzbērt....
...tātad- pelnījis..

jo mazāks cilvēciņš, jo nežēlīgāka spēle.

...cilvēki lieli paši sevī...
Jo Lielāks juties, jo Lielāka Pils sabrukusi...

Bet ne nelieši,kuri vienmēr būs...

vispirms ir jāiestāda....lai kaut ko sildīt un gaismot..

Es jau rīta rosmes vietā,sāku raut danci.Paldies tev!

Abi...