Dzēsts profils 17. jūn 2012. 10:59

Nu tas viņam ir gan dulumiņš....   

Dzēsts profils 17. jūn 2012. 10:33

Dzēsts profils 17. jūn 2012. 10:30

Pazaudēt...un atrast...

tamara m. 17. jūn 2012. 10:12

Debesīs tūkstoši zvaigžņu spīd,
Savu tur grūti saskatīt.
Meklē!
Roku pēc skaistākās zvaigznes sniedz,
Nebaidies,tieši sirdī to liec.
Sadedz!
               Aspāzija.

Vēl nava dzimis zemes virsū cilvēks,
kas nedos visu savu mūža laimi
par dzīves pavasara skaisto puķi-
mīlestību.
                      A.Skujiņa

Dzēsts profils 17. jūn 2012. 10:06

Laime, katram sava....un katrs savādāk to uztver,kas "Viņam" ir Laime.....

Dzēsts profils 17. jūn 2012. 10:02

..Ar to žēlošanu ,mēs viriešus esam padarījušas par nīkuļiem,rokās nēsājamus trusīšus,aizmirsuši, ka "viņi" ir ģimenes stiprais plecs , spēks...

Ineta L. 17. jūn 2012. 09:50

ierakstam «Jaukām sievietēm!»
IlonCis I. 17. jūn 2012. 09:47

Nu - vīriešus arī neaizmirsīsim    - lai jauka diena!

ierakstam «Jaukām sievietēm!»
valija o. 17. jūn 2012. 09:43

  

Ineta L. 17. jūn 2012. 09:35

Teorētiski ir vienkarši... bet praksē pilnībā pieņemt otru cilvēku..satikt to, kuru varētu tā pilnībā pieņet..nemaz nav tik vienkārši. Jaunībā traucē egoisms...briedumā ..pieredze..

valija o. 17. jūn 2012. 09:33

Ineta L. 17. jūn 2012. 08:57

Došanas un ņemšanas temati amigosā jau iepriekš cilāti... Ja dodot gaidi, ka Tev maksās, tad tas ir bizness, kurš pajūk, ja devējs nesaņem maksu. Devējs aplaužas tad, ja viemnēr ir dāsni devis, nedodot skaidri saprast, ka tas nav bezmaksas pakalpojums, bet ņēmējs pieņem- nu ja dod, tad ir divi varianti, neņemt, vai lai neapvainotu devēju tomēr pieņemt(nu ir jau vēl ņēmēji-vampīriņi, kas māk tikai ņemt...pie kam daudziem no viņiem devēji arī labprāt dod!).
Pat harmoniskās attiecībās viens būs vairāk devējs, otrs ņēmējs.
Nereti dzirdam ""es viņam/viņai"" visu devu, visu atdevu, bet viņš/viņa, to nenovērtēja, visu dzīvi man "sačakarēja". Tad gribas teikt:"Mīļo devēj, vai Tev kāds to prasīja?"

Ineta L. 17. jūn 2012. 08:48

Nav jāmeklē nekādi globālie iemesli...šķir attālums un naudas trūkums. Draugi aizbraukuši kur kurais peļņā, pat Jāņus pasvinēt pie radiem ir problemātiski...kad parēķina, ka vienk.braucienam Latvijas robežās nauda jākrāj...kā savukart kādam ārzemju ceļojumam. Emocionali jūties noguris no tā, ka katru brīdi jādomā par kārtējā rēķina apmaksu. Šeit es neskaru kosmopolītiski noskaņotus cilvēkus, kuriem katrā vietā var būt majas un jauni "draugi".

Vasilijs P. 17. jūn 2012. 08:31

8-9.

Aija B. 17. jūn 2012. 08:26

Sapņi, ilūzijas, cerības- vai tas nav brīnišķīgi !!!! Kāda būtu dzīve bez tām? Novēlu visiem nezaudēt šīs brīnišķās izjūtas līdz pat sirmam vecumam.!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Kamēr ir sapņi, cerības cilvēks nenoveco !!!!!!

ierakstam «Vairāk mīlestības»
Vasilijs P. 17. jūn 2012. 08:18

Driksti iegut informaciju no An Das kundzes.

Aija B. 17. jūn 2012. 08:05

Cilvēkam jāprot gan dot, gan saņemt. Dodot citam tu saņem gandarījumu, ka velti neesi dzīvojis.Cits jautājums: vai saņēmējs to saprot? Ir cilvēki -vampīriņi, kuri ar savu klātbūtni izsmeļ cilvēku līdz šis cilvēks krīt.Bet tad nāk apskaidrība devējam, un Dievs dod vēl lielāku spēku un izturību , lai pilnveidotu savu dzīvi

Vasilijs P. 17. jūn 2012. 08:04

Pat par tadu potenci,ka Rhobchikam,daudzas sievietes spetu vienigi sapnot...

Vasilijs P. 17. jūn 2012. 08:03

Pat par tadu potenci,ka Rhobchikam,daudzas sievietes spetu vienigi sapnot.

Vasilijs P. 17. jūn 2012. 08:02

Pat par tadu potenci,ka Rhobchikam,daudzas sievietes varetu vienigi sapnot.

ierakstam «8dans»
Autorizācija