Ā... jānāk visiem pie šīs Upes izraudāties....

...mirklis kā mūžība....mūžība kā mirklis....cik gan bieži kļūdamies un maldamies....bet atliek tikai sev atgādināt....vis kas ar mums notiek...notiek uz labu....un tā arī notiek....lai burkšķ kaimiņiene...viņai tāds liktenis....lai priekšnieks tikai sola algas pielikumu....nieks par visu....varam jau katru dienu sākt kā jaunu dzīvi.....

Kads vienmer bus drausmigs mulkis!Bucas!

Cilvēks ir liels aktieris, un viņam patīk lomas, kurās var daudz raudāt. Ir cilvēki, kuriem nav drosmes tvert savu laimi. Kad tā nāk, viņi dzen to prom. Viņi grib nelaimīgi būt, bet tomēr tādi nav, jo viņu nelaime ir viņu laime. Ikviens otram izvaid savas bēdas: ak ,cik viņam grūti klājas! Bet kādēļ nevar būt otrādi? Kādēļ nevar rādīt labo! Kas mūžīgi daudzina savas klizmas, sāk beidzot tām ticēt. Cik bieži cilvēki paši velti sarūgtina savu dzīvi – un tā taču ir skaista! Tikai sīkam nebūt, bet vienmēr lielam būt. Tad arī dzīve būs liela!

            Tā jau būs jādara...........

Reizēm viņa ir pat ļoti stulba un neizprotama. Grambaina, bedraina, pārtaisna- bet, ja izdodas nenoslīkt piemājas dīķī- jākuļas uz priekšu.

tā ir gudra sieviete, kas prot savu buciņu aizstāvēt.. p

rūpes par otru -kas var būt labāks par šo  

Galvenais- lai abiem - viņam un viņai - būtu vienāds viedoklis par to- kas un kā ir pieņemami vai nav. Kā tas no malas izskatās- abet galīgi vienalga..

Paļaujies uz Aivara drošo roku , Dārzniec , brienot  - papardēs ...

Tāds varētu būt divu jāņtārpiņu kompromiss - pēc Imanta Ziedoņa klasifikācijas !   

  Visiem , kas mīlējuši , atcerieties -

...nesaki -
Mīlestība ka vīla ,
atstāj tā vienmēr par ķīlu
pasaulei labāku -
Tevi ...
         /Viva/

Labi ka ne pliks...

Nez vai ir spēles, kas nebeidzas?

Ja nemaldos, tu atrodies kaut kur ap austru alpiem, tur kur straujā Amata smilšakmens iežus vago ...    

Un kā vēl aizskalo...

....viss mijiedarbībā.
Arī Toms nolēma būt iecietīgs, puķes vien ostīt... bet viņu sāka kaitināt tas, ka pele Džerijs vairs viņu Nekaitina...bija   labiņa...
....un tas Tomu ļoti nokaitnāja - kas tā par   Peli!!!
Un pamodās lauvas daba

Savs jau vienmēr savs,jo sveša nevajag.

Paldies visiem par labajiem ceļavārdiem ...

... vēl pēdējā
vējā kavējas pieneņpūka ,
vasaras dzerot elpu -
aizlidot pirms ...
dziestošas sveces
tā izsmaržo sevi liesma -
mazliet pēc kanēļa ,
ķiršiem un nostalģijas ,
beidzies pirms -
ēnu būs teātris ...
         /Viva/