tamara m. 21. jūn 2012. 22:14Lai dzīvotu pa īstam,cilvēkā jābūt brīvības garam un pašam jāizbauda sava vienreizība.
vnk S. 21. jūn 2012. 22:14..tad vismaz sirds tev īstā vietā....prātu var pieregulēt.....
savsem k. 21. jūn 2012. 22:14Nē - Jāņos viņš sen nav rādījies ... liekās ka romantika apciemo mani miegā
Ineta L. 21. jūn 2012. 22:14Mairit, kā tad, varbūt ne uzreuz, bet pie tāda secinajuma var nonākt, ja esi dzirdīgs un vērīgs, tad arī durvis izdodas saskatīt, un saucēja balss nav saucējs tuksnesī, bet kāds, kurš atbalstīs.
savsem k. 21. jūn 2012. 22:13Es jau ar sirdi tos taureņus saprotu - prāts nesaprot ..
Mairita G. 21. jūn 2012. 22:12Līga,tā šķīstītava ir tikšanās ar sevi.Un daudzi to nevar izturēt.
Dzēsts profils
21. jūn 2012. 22:12Latvieši daudziem vārdiem ir devuši bagātinātājus, jeb tā sacīt, kā piedeva ēdienam, lai tas pastiprinātu garšu un to dziļāko nozīmi ... Abstrakti, bet daudz maz skaidrojoši. Kā mīlestībai ir daudzas izpratnes, un cilvēki varbūt neviennozīmīgi, tā arī SIRDS ne visiem tā siltumu pa miesu dzenā ...
Kurzemniece E. 21. jūn 2012. 22:11Pārāk daudz domu vienā dzejolī,tur sanāk par katru laiku/rīts,diena,u.t.t./savs.Bet vispār es laimi smeļu riekšavām
Mairita G. 21. jūn 2012. 22:11INeta,galvenais saskatīt katrā situācijā to labo.DAžreiz tas duncis paver citas drvis,par kurām Tu pat nenojauti.
vnk S. 21. jūn 2012. 22:10...es jau teicu An Dai...ka tu manus tauriņus nesapratīsi....bet viņa vēl neticēja...nu paldies vismaz par to...ka ūdeniņš nebija ne augsts...ne kartsts....
Dzēsts profils
21. jūn 2012. 22:09Ā1 Ku kū, pieķērām gan tevi- tātad dažreiz tomēr apciemo? Cik bieži?
tamara m. 21. jūn 2012. 22:08Piekrītu Harijam, NATO ir un paliks,Latvija maza valsts un ar to arī jārēķinās ar tiem apgriezieniem lēnāk.Un kas nav mazsvarīgi sava zeme jāmīl ,bet armija to posta.



