Cukurgraudiņš plauks'ā...izkūst..rokas paliek lipīgas...
var nolaizīt...bet prasās pirmajā ceļa dangas peļķē noskalot...

Liga tu atkārtojies ...kas pļāpūdenis pietrūka.... .

Par spēju pastāstīt citiem par sevi un nenobīties! Cukurgrauds tev, Anda!

Ne jau visu, bet elementāras lietas- sarunāties... Ja  neveicas ar savējiem, jātrenējas ar svešiem...

Tad kas tā par epopeju.... ...vismaz tostu sev uzsauc...cukuraino...-pēeeee...

Centos tā nedarīt...Bet varbūt velti, ja jau no visas epopejas ir tik vien kā augstprātīga klusēšana.

Tu tā dari? Es nē...
lai dzirksteles kā salūts...-ja daudz mētā...

Vis parast jau nevar neviens....

dzeguze visvairāk domā par bērniem...
Glābējsilītē ieliek...ja zina, ka pati tālāk netiks galā.

Kas tad Latvijā nātres nezina, un akmeņus jau arī mest protam- pa tiešo otram starp acīm...uzreiz gaiši paliek...

nu tadi neaptesti ir daudz  vini doma par sevi nevis par berniem

Kurš tad te pelnījis akmeni?
Zigis,-tikai nātres.
Ja nezina kas tās tādas latviešu valodā, tad uzzinās praksē...

Ir vainīgs. Pirms runā, antenas jāizpako..

...vismaz runātājs dzird, ko saka...
Nav vainīgs, ka otras antenas...-iepakotas...

Atcerējos Bībeli- kurš ir bez vainas, lai met akmeni pirmais... Tātad bez vainas var mest akmeni?

Ja dubiltpiziki-tas pats-nav Musejie...

Tādu Švaukstu ...-Zigi...kārtīgi džeki būtu vakar nātrēs iemetuši....

Cik atceros-Musejie nekad pizikos nav staigajusi-kaut ko atkal sajauci...

Ne ar kādiem Belarusiem ...-ar šņori iedarbināmiem....

Vējš pūta, Otru Pufaiku vajadzēja...no pižika ...- atteicos, lai ausis uztvet dzirksteles...