Tu labā... es sliktais .. pats māku aiziet.. un paceltu galvu!

Tikai tie,kas par straumi...ne tie kas pret....

Vispirms nogrimst - tad uzpeld ...pēc laiciņa  

Un tad kad nebūs neviens pēc kā tiekties
Nebūs jēgas vairs pirkstgalos stiepties
Pēc tukšuma debesīs meklēsi kādu
Kādu ko pats tu sev izdomātu

Vienmēr- tu saki „nekad” pirms vēl reiz
Zaudēt- kad sevi sev pats neizbeidz
Vienmēr-nesoli vairs it ne ko
Vieglāk- ir tad kad sev pats nemelo

Bet kamēr tu pasaulei ļausies vai liegsies
Kāds vienmēr par tevi raudās un smiesies
Vienmēr kāds  tevi turēs un saistīs
Pa īstam vaļā neatlaidīs

Vienmēr- „nekad” jau nav „nemūžam”
Mēs paši jau tie kuri sevi gūstam
Palaid nu tagad sevi pa vējam
Atrodi to ko nemeklējam....

........

Slīkonīši dzelmes dibenā...tie nepeld....

Laumai noteikti neparedzēja...
ka tā būs apakšveļas ražotājfirma....

Atpaliek slīkonīši - tie kas pret straumi mēģināja peldēt ...

Bailes mainīt ierasto dzīvi...

Nu beidz...tikko kā ieviesām kārtību pēc bardaka....un punktiņi ar tā smuki uz i salikti....

Pret straumi..ne vienmēr attaisnojas..

Man bail no augstuma un bail (pareizāk būtu teikt - ļoti slikti jūtos) noslēgtās telpās, bet nekad nav bijis bail palikt vienai. Vienatni vajag prast pareizi novērtēt, lai tā nepārvērstos par vientulības sajūtu, kad tiešām jūties no visiem pamests, nevajadzīgs un lieks. Pat esot ļoti lielas ģimenes lokā cilvēks var justies vientuļš, nesaprasts, nesadzirdēts un nemīlēts. Par to, laikam, vajadzētu baidīties vairāk.

.."ja bûs skumji,piezvani ,man.."
/dziesma/

Bet var sastapt visus tos,kas atpaliek vai ļoti steidzas....

Bet Sirdij tak nevajag Skaitu....

Par bailēm..Katram ir savs baiļu faktors.
Un vientulībai nav īpašs sakars ar bailēm. Baidās visi no kaut kā..

Nuja - pret straumi peldot uz priekšu nekust ..

laikam tas ir bardaks... sācies

Vai esi jau mēģinājis....

Būt vienam un justies vienam,nav tak vien un tas pats....

Anda Līgo ... skaisti uzlīgo ...