būtu brīdinājis, ka lielā mīla sliktu dūšu uzsit...kas man jāzīlē te ?:)

Rudzos negribu es brist,
Jo kaimiņš viņos gāja di......

Kūko mūsu kūkolīte
Lietus laikam netraucē.
Par mani, kaimiņu un tanti,
Par visiem mūsu pagalmā.
Un dziesma tai tik saldi skan,
Ka atkal šķērmi paliek man....

Lāčuk,klau,varbūt tagad kaut ko par rudzu laukiem vai,tā teikt-talanta izaugsmei  

pa 10 minūtēm tās auzas pat nepaspēs nobradāt...tu ko...tak saki, ka labi padevušās

Tdu var arī pēc desmit minūtēm ja vajag...

Tevi tā lielā mīla jei bog nomocīs.....pēc maniem aprēķiniem  tava nākamā dzeja pēc divām stundām:))

O,jā ,Lāčuk,auzas tomēr nav nekādi tur rudzi

viņam ir tā lielā, jo tādu atbildes dzeju ne kurš katrs varētu 55 minūtēs uzbliezt:DD

Un kur nu vēl.. turpinājums jaunā blogā....

Nuja, pakaļa kā pākaļā, tā pakaļā...

A   mīlestība,tas ir skaisti,bet liela mīlestība-vēl skaistāk

nu liecies cik gribi, to liegumu nejūtam:)))

Protams ka var lieKties cik grib...   

tā gan , Maija, var te liegties cik grib:DDD

Hmm... kas mīlējas,tas ķīvējas,vai tā?

Jaunrade....

Atkal sēžu es pie baltas lapas,
Asras birst man aumaļām.
Tās atstāj pēdas manos darbos,
Kā lāča ķepas dvēselē...
Tās ķepas pūkainas un mīkstas,
Bet nemazgā tās maita tāds...
Un tā nu veklas melna strīpa
Caur smalko zida dvēseli.
Bet tas nekas ka būtu mēlna,
Bet kājas sen nav mazgātas....

Nu,patiešām nezinu....mēs ar Maximusu abejādi iekuļamies problēmās-runā,vai klusē,rezultāts viens.:) Loģiski būtu apsvērt un izvērtēt situāciju,un tad atbilstoši rīkoties,bet neviens jau to neņem vērā,līdz ar to problēmas krājas kaudzēm.

Atstāsim glābšanu paša slīcēja rokās..

Glābšanās operācija....