Visus šos rakstus esmu jau sen izlasījusi.Kāds tad ir Jūsu piedāvājums,cīņā ar šīm nebūšanām.Vai atkal taisīsim kādu asins pirti?Vai Jūsu spēkos ir ko izmainīt?Vai Jums ir pakļauta armija? Citādi es to visu uztveru kā tukšu runu.

Labas bildes tev bijushas!

Patīk ja gaumīgs izpildījums,te nav ko piebilst.

Bilžu nav,un nav tur ko redzēt. Putnu barotava,kaujama cūka un vistu dīrātāja ir manas amigosa bildes. Pagājībā. Un neuzticēšanās,ko vērīgs skatītājs pamanīs tagadējā ēnā.

Par savu sirdsmieru rūējoties,nevar tak bradāt par otra dvēseli...vai tu domā,ka tomēr var...

Neviens arī neuzsver. Tas ir pagājis un viss. Viens ceļa gabals noiets. Paldies ceļabiedriem-pēdējā posmā nesapratāmies un māsu iedomību pacēlām uz pjedestāla. Katrs domā un dara,kā saprot. Ja viens otru nesaprot,tad nav kopā jāmokās.

Tev tàtad savu bilzu nav..

reizem jau piedosana vajadziga,par kludam jamaksa, lai butu ari sirdij miers.

Andi paldies par jauko dzeju,bet tev Kārlit paldies ka atcerējies par putukrējumu,tas ģeldēs.

kàdi sermuli?
Ieej manà "istabà",visas bildes ir manéjàs!

Tavu bildi es gan arī te neredzu-tikai mājiņas un sermuļi

Cik nu man ir sanācis  satikt tādus- patiešām oriģinālus- gam domāšanā , gan izpausmēs cilvēkus( pārsvarā- no mākslas pasaules, tāda bija bērnība un jaunība..., vai - no tehnisko zinātņu aprindām..)--- viņi izteicās oriģināli, domāja oriģināli,  taču- neuzsvēra savu īpašumu, vai kā lai pasaka- atšķirīgo no citiem... tas viss  kaut kā sanāca dabiski un  jutās patiesums. Likam tā sāls ir tajā momentā- vai nu cilvēks tajā oriģinalitātē ir patiess, vai - jūtas tik nedroši , ka ir jāgūst apstiprinājums- esmu savādāks( ar zemtekstu- labāks, stiprāks, interesantāks..)..

Jautri palasit bloga komentarus,ar katru reizi gudraki izteicieni un teksts sakarigaks, kodoligaks,bet gada garuma kaut ka malsanas tikai ap vienu novirzienu.

..tas kà..,màksliigais medus,siirups

éna Liga Liepa,noteikti ka ne liepa..

Tu savu bildi neliec un rodas sajûta,ka tev kas slépjams

Mes esam ,katrs ipass ar savam domam,darbiem ar savm ipasajam ipasibam un ieksejo pasauli.To nevajag pieradit ,izkliedzot,pa visu pasauli.

Skars, nekur neliksies, ... taču- ja blakus būs cilvēks - pieņemams visās situācijās, izpausmēs, tad arī tās problēmas risināsies  i ātrāk, i vieglāk, i neliksies tik smagas un drūmas.Bet- lai tā notiktu- arī iemīloties nedrikst prātu atstāt mājās šūplādē, atpūsties..

vajag ko jautràku,pavéro citas

"vistu kàvéja"..ak briesmas..