Pasaulē vieta ir visam- gan harmonijai, gan tās pretmetam- disharmonijai. Viens bez otra pretmeti nepastāv. Tāpat- mēs neatpazitu vienu, ja nebūtu otra.  Manuprāt, drīzak pasaulē pastāv - līdzsvara princips.. svārsta princips..

Principā- tas cipars liecina par pasūtījuma pētījumu, neko citu.

kur tev tik dzīvesgudri teksti plūst? vakardienas pļēgurs apgaismoja?  

Pēc tevis teiktā - principi var eksistēt tikai pozitīvā vidē? Un kā ir ar principiem, kuri nogalina?

Ir cilvēki kuriem iekšā ir bet ārā nenāk,nav jau visi daiļrunīgi - bet mīlestību gan var sajust,ja tā ir abpusēja.

Gan jau pienāks, un drīz, brīdis, kad sāksim meklēt vēl domubiedrus. Kodols līdz galam jāizstrādā.

Es kautkā vienkāršāk uz visu skatos , - laikam būšu iesprūdis visos dzīves principos .

Pateicīgs cilvēks ir tas, kurš jau paspējis saņemt daudz nepateicības, arī pats iepriekš nav bijis savos augstumos. Izzinājis Augstākos likumus un tagad ir pateicīgs, par visu , ko Augstākie spēki devuši.Ja cilvēks neizrāda savas emocijas uz āru un iemācījies sevi turēt grožos-tas vēl nenozīmē, ka viņam Dižs gars. Tā izturēties prasa viņa darba stils.Bet ar to viņš neko dižu nav izdarījis.Šeit uz Zemes esmu, lai pildītu Dieva uzlikto uzdevumu. Ja būšu pārāk klusa, mierīga, nevarēšu neko izdarīt šajā pasaulē. Mani uzskatīs par slimu bērnu un tāda arī izaugši. Ja man dots kāds talants-tas ir jāattīsta, bet apsēdusies pie kāda mājas stūra salikusi Dieva lūgšanā rokas augām dienām, es pat dienišķo maizi nenopelnīšu. Bet , ja uzgleznoju kādu ainavu, apsriežos ar kādu, apgūstu iemaņas, domu apmaiņu un paliek pēc manis citiem šis darbs. Ja uzrakstu kādu grāmatu, vai nāk no dvēseles dziļumiem kādas dzejoļu vārsmas, vai man labāk klusēt, tikai tādēļ lai izskatītos kā cilvēks ar Dižu garu?Ja esmu ieguvusi ārsta diplomu, bet stāvēšu klusu ar savu lēnprātību nesteigšos un neiešu palīdzēt cilvēkam viņa ciešanas mazināt, vai man būs Dižs gars?

Tas priecē Jāni,es ar prieku ielūkojos Tavos blogos

It kā jau viss pareizi. Oponēšu.It sevišķi, ja darbs saistīts ar radošo. Neapmierinātība arī ir labs stimuls kam tālāk. Varbūt nepareiz domāju, bet vienmēr tikai pozitīvā domāšana nomāc.Vienmēr saku, arī auskariem kādreiz ausīs jāspiež. Un vai vienmēr būt mierīgam un klusam, tad ar jautājums.Un kapēc ārējie apstākļi ir tikai sekas, ne cēloņi? Un ir tāds neglītuma princips, katram savs. Par gaumi strīdas. Skumjām, nabadzībai ar katram savs. Ja cits par ko tik pasmejas, citam varbūt pārdzīvojumi.

Nu ir jau bez manis ar vēl kāds pulciņš "dullo", kas tērē savu laiku un līdzekļus, lai kaut ko izdarītu galu galā.

Tāpēc jau neviens neko nepasāk, jo ir tikai runātāji, bet sekotāju nebūs...

ne velti ir iņ un jaņ simbols radies, tātad ir abi principi, gam harmonija, gan disharmonija utt. ... Tikai jautājums ir - pa kuru ceļu iesim? Vai izvēlēsimies vidusceļu?
Izdodas tikai tas, kas pēc iespējas vairāk atbilst mūsu zemapziņas centieniem.
Konfūcijs pareizi teica, bet reti kurš ir imuns pret cilvēciskām vājībām, it īpaši pret sevis lielīšanas...

Jā,Baltā Dieviete,daudz,bet...ja jāliek uz svaru kausa sava ķermeņa komforts pret garīgajām vērtībām,tad diez vai tik vienkārši spēs atteikties no tik pierastā un ērtā,pat ,ja dvēsele nebūs ar to mierā....Vismaz mūsu tik materiāli domāt pieradušajā pasaulē..:)

Tāpēc jau ir jāliek galvas kopā. Šitas http://www.lacukopa.lv/biblioteka/raksti.html interesants portāls. ;)

Tu jau pats mūs ved otrā galējībā  

Maija, daudz ir cilvēku, kas labprāt mainītu to svaru kausu... tikai pašlaik viņi nespēj vienoties savās prioritātēs, bet tiklīdz vienosies, tad būs pamatīgs uzrāviens... ka tik pēc tam noturētos līdzsvarā...

Labi,lai būtu arī ne tik sen,bet tai ir reāla vara,visreālākā no varam ar savu enerģiju,ko sagraut neļaus tas pats cilvēks,jo tā ir zināma un tik pazīstama,bet nezināmais vienmēr ir bijis biedējošs...

немного страшно,но кто это сделал,потрудился на славу,я бы не стала это есть   

Vajag braukt uz pareizām vietiņām,tepat Baltezerā uz sezonas atklāšanu bija līdakas līdz 3.kg. arī zandarti tādi paši jāķer uz vobleru,to profiņi iecienījuši.Nākošai reizei ne asakas!

Par gadu tūkstošiem stipri pārspīlēts. Tā īstā ofensīva sākas ar Reformācijas laikmetu, nemaz nav tik sen.
P.S. Pastāstiņš par Romas impēriju ir ne vairāk kā pasaka.