Izvēle ir vienmēr !   Pat ja tā monēta nokrīt uz neīsto pusi , vienmēr paliek iespēja to norakstīt uz pretvēju ... Galvenais - izdarīt izvēli ...

...nu no kurienes vēl... ja Saulcerīte nemodās...

...tikai jāņem vērā, ka šim baram ir arī vadonis

...no kalna Andiņ, no kalna   

Nu ne vienmēr to , ko saucam par " bērnu nežēlību" tā arī ir jāvērtē. Par tievumu, , resnumu, brillēm, kādu fizisku defektu, matu krāsu, deguna formu u.t.t.- bērni ir tieši, tur kur pieaugušais visbiežāk taktiski noklusēs, vai vispār nepamanīs. Koncentrējot uzmanību uz citu- it sevišķi- atšķirībām, bērns grib apliecinājumu tam, ka ar viņu pašu - viss ir okey, un viņš - iederas, ir piemērots kādā sabiedrībā.. Teiksim- klases " krutāko" džekiņu, vai smukāko meiteņu kompānijā- viņš ir savējais.. Tas ir svarīgi- atzinība un piederības sajūta. Tā ir daļa no - bara instinkta.
Fiziska vardarbība ir - ģimenes attiecību modelis, kas redzēts, piedzīvots- tātad - tā rīkoties ir pieņemami.

....saulcerīte nemodās.. - ņēma un nojāja......

...sajājās... kā to var izdarīt? ...cik maz vajag, tikai viens vārds un no smiekliem beigts  

cik man zināms dedzina kalorijas nevis barību

...vēl...čūskas....-glodenes. ...visas, kas nav indīgas, vet šķeltām mēlēm...

...zaravieta...-izbirusi...tas caurumiņš...
tur tiks tikai bitītes ar medus spainīšiem...un mušas- apsēstīgās...arī odi...nu kas vēl var sīks ietikt pa tādu vietu?

Un kas gan visā tajā tik pārsteidzošs? Aiz nikiem un profiliem tāpat kā uz ielas un visur citur-ir cilvēki, dzīvi, ar visām piemītošajām īpašībām, niķiem, stiķiem, sauc kā gribi..

No krūmiem kost ir drošāk un vēl ja zin ka nevar pie viņa ieiet, jo žogs vēl starpā un caurums tikai mazizmēra kodējiem piemērots, lielāki iesprūdīs...

a pingvīniem toč, toč

Dārzniece Krasta 13:01

              Nebija nekad  ienācis prātā AMIGOS pielīdzināt spēlītēm smilšu kastē. bet, ja tā labi padomā, tad tiešām tā ir ļoti atbilstoša alegorija. Cepam smilšu kūkas,  ķildojamies, izplēšamies.....Viens otra cepumu izspārdām (izdzēšam blogus un komentārus).....Kad  netiekam atzīti un pietiekoši ievēroti, uzmetam lūpu un aizejam uz CITĀM SMILSTIŅĀM spēlēties (atklājam jaunu profilu) un cepam kūciņas tālāk, kamēr atkal kaut kas nav pa spalvai.....Un atkal ejam uz citu kasi rotaļāties.........Labi mums un vēl labāk administrācijai - jo vairāk AMIGOSIEŠU, jo aug portāla prestižs...... tas nekas, ja dažs labs jau 50 reizes KLONĒJIES.........

           'Manuprāt, šis mans komentārs, kuru jau ierakstīju citā blogā, ir akurāt par šo  tēmu....

... Drosmis... uzmeta savu manifestu- un dipadadadapada- prom- drošā vietā noslēpās...
...mans Vērojums caur krūmiem...-nav cita skatu punkta partizānam...

kamēr sjājas putains

          P.S. Ienāca prātā no vecās ABC J.raiņa vārsmas : KAD BŪS BEIGTS, TAD ES TAM KRAUŠU..........

           Un ir jau vēl tādi, kas nogaida līdz emociju kulminācijai, lai redzētu, kuram PIESLIETIES......Un, kad virtuālais slaktiņš  tuvojas finišam, tad cep augšā jaunu profilu un  nāk klajā ar SAVU PROGRAMMU, stiprākajam par piebalsotāju.....  Kad dabū pa asti, tad apmet kažoku uz otru pusi un jau no pavisam cita profila rej atkal tam virsū, kurš noniecinājis......Un tad, mums tiem, kuri palikuši ārpus teātra trupas, jānogaida, kamēr sākas ATPLŪDI, itādi nav iespējams ne ar vienu parunāties....Aktieri spēlē, kaskadieri ar dzīvību riskē, bet publika tur īkšķus par  iemīļotajiem varoņiem.........     

Visiem sava konkurence...