iedod ēst, tad jau manīs.

Vai tev, Pūkainais Lāčuk, liekas, ka indivīds, kurš uzskata, ka cilvēks, kurš pārkāpj likumu vai sabiedrības ētikas normas, nerīkojas automātiksi, bet labi apzinās savas rīcības iespējamās sekas, dzīvo šaurā rāmītī? Cik plāšs ir tavs rāmītis, ja tu man tagad centies ieskaidrot pretējo? Varbūt reizēm tev der padomāt, uz pirms šaut pa 10.000 m augtumā lidojošu lidmašīnu, izvēlēties kaut ko jaudīgāku, ka pneimatisko šauteni.

Zini ko Inet !-ja nav mātes instinkts,tad to jau jūt,-bet kāpēc jāpaliek stāvoklī >
Vai tad viņas nevar čakarēties -bez sekām...........
Man arī uz daudz ko nav instinkta,.......bet tieši tāpēc  es to arī nedaru.

...mani vajag pamīlēt    kurš piesakās?

...cilvēki pamatā ir aitu bars, kuru vajag savaldīt un vadīt, tāpēc jau radās reliģijas un likumi... un tāpēc ar parādījās personības, kas prata un prot savaldīt un vadīt... vai mums tas pieņemami, tas jau cits jautājums?

,,,bet darbinji tak jaapadara......tad var visu paareejo.....DDDDDD

Cilvēkiem kā Hitlers, Staļins .... nenoliedzami ir personības, vai būtu jāuztraucas jā šādu personību nebūtu bijis?

Skatos ka dzīvo šaurā rāmītī kuru pats sev esi uzlicis un esi dzīvs piemērs tam ka nesaproti to kas sveš.... Es sapratu ko uzrakstīju, cirka lācis ir izdresēts braukt ar divriteni un cilvēkam var iemācīt pieklājības normas, bet vai tas nozīmē ka viņš būs pieklājīgs, bet varbūt izdarīs tikai automātiskas darbības pats nemaz to negribost, vien izrādoties.... Redz es tādus cilvēkus esmu saticis, dresētus, nevis audzinātus...

Fluko, ja tev tas palīdzēs atbildēt, tad personību veido cilvēka individuālās rakstura, intelekta un emociju īpatnības.  

Tad paturpināsim bez liekvārdības. Kā tad ir, kā tu domā, kuru no šīm lietām pārkāpjot cilvēks aiziet bojā, kā personība? Likumdošanu, sabiedrības ētikas normas vai savu iekšējo vērtību skalu? Kad atgriežišos ar interesi izlasīšu tavu atbildi!  

Ērik ... kas Tavā uztverē ir personība?

Atvaino, Pūkainais Lāčuk, bet vai tu pats saprati, ko vēlējies pateikt ar uzrakstīto?
Uzdod sev jautājumu ar ko atšķiras cilvēks no citām dzīvo būtņu sugām un iespējams, tu sapratīsi, ka cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne, kas bez personīgas pieredzes ir spējīgs izprast lietas. Ja tev pateikšu, ka salauzīšu tev degunu, man tak tas nav reāli jāizdara, lai tu sapratu, ka būs sāpīgi.   

   Pareizi, nepareizi .... tā ir tikai liekvārdība. Luksafors ir tikai steriotips .... velmes katram var būt dažādas, rīcība var sakrist var nesakrist .... bija viena laba filma, kuras tēze skanēja tā " mēs varam aizmirst pagātni, bet pagātne neaizmirs mūs"
... pasaulē viss ir savstarpēji saistīts.

Sekojot tavam domu gājienam, klejojošais Fluko, mums tagad vajadzētu attaisnot arī Breivika rīcību, tikai tādēļ, ka mūsos kaut kā nav? Saki, ka tu patiesībā tā nedomā? Dzīvojot sabiedrībā, un ne uz Marsa, cilvēks sadzīvo ar trim lietām, likumdošanu, sabiedrības ētikas normām un savu iekšējo vērtīnu skalu. Kā tu domā, kuru no šīm lietām salaužot cilvēks aiziet bojā, kā personība?  

Tev Fulko jau paskaidroja, mēs atpazīstam to ko pazīstam, bet tas kas mums sveš, nav pieņemams. Un nav koreks salīdzinājums, jo gaisma luksaforā ir iemācīta lieta, protams var izdresēt cilvēku tāpat kā zvēru, bet vai no tā radīsies sapratne?

zifftiņ, uz rīgas leļļu teātri, ne to, kas pērnavas ielā tagad pa vakariem, bet uz to īsto - veco. uz velniņiem. tur labs vadmotīvs - ko krāj un taupa taupītājs, to nāk un paņem laupītājs   un cerība atkal rullē, jopiķ.

Pereizi iestatītas smadzenes rada pareizus signālus un cilvēks izlasa to, kas uzrakstīts. Ko konkrēti tavas smadzenes tev saka priekš stāvot pie luksafora degot sarkanai gaismai, to kadeg sarkana, vai to ka tev gribētos lai deg zaļa? Kādēļ tu domā, ka tavas un arī manas smadzenes strādā atšķirīgi lasot uzrakstīto?

Ērik ... dzīvojot uz Marsa, un ierodoties uz Zemes, katrs no mums centīsies salīdzināt Zemi ar Marsu, to ko pazīst, ja mūsos kaut kā nav ... mēs nevaram to vērtēt, mēs to neatpazīstam ... varam izrādīt sajūsmu, vai noliegumu, bet nepratīsim to izskaidrot.

Vismaz pats kad mani kas šokē apkārtējo rīcībā, izvirzu jautājumu: vai tas ir manī, un kāpēc man tas nav pieņemams .... protams, brīžiem ir jāpaiet laikam lai rastu atbildi, brīžiem tās vispār nav .... bet nēsam ideāli, bet tādi kādi esam.
Ar pasaules uztveri ir saistīts viss, ar ko saskaramies ... vienā un tai pašā var ieraudzīt dažādas lietas.

Tēli,tēli,mieru-tikai mieru,varbūt pietiks šai dienai,labāk sastāsimies riņķītī,sadosimies rociņās,pagriezīsimies viens pret otru,sabučosimies draudzīgi,uzdancosim -tūdaļiņ tagadiņ un dosimies pie nākošā,tā pa riņķīti vien,kamēr visa pasaule liksies laba un tēli gaiši un laimīgi