Varētu, tiešām daudzām ir daudz pretīgāka vēsture nekā bordeļiem.

Izlasīt to,ko esi piedzīvojis.

nokurini baznīcu!

Bet ko lai dara,ja pašiem pietrūkst talanta.Kaut ko taču jāraksta.

Ir.

Nu,ja,kas zin,mēs par visiem varētu izdomāt arī ko jaunu,lai glābtu kuku sienu

kuku, redz, ka var sanākt traģēdija.. ja nu es par daudz romantiski ko sarunāju, cits vēl padomās :"Ļubovj do groba!" Un , kad izrādīsies, ka ne, ņems vēl un labprātīgi pekas atstieps! Un kuru tad par vainīgo pataisīs?

Nemirstīgs, tas tikai tā,.. lai pasaule liktos ciešamāka.

Kuku , vajadzēja virs žūstošā siena  lietussargus sakarināt - aizkabināt aiz kāda mākonīša ...

Abi pārkāpj autortiesības ...

Nu jā, kļūda, nav nemirstīgu lietu.

teiksim taa, reiz bija kads ar kuru biju kopa 2vus gadus, itka bijam laimigi viss gaja labi, bet tad vins vnk pazuda... aizbrauca laimes meklejumos...
protams bija neskaitami solijumi, un solija atgriezties, bet reka neatgriezas, sabojaja gan sev dzivi, gan man...

Kas zin , Maiju ..., tikai eksperimentos rodas atklājumi ...

Es par bloga tēmu.. piekrītu, Līga! Dažkārt mēs lasām, dažkārt parunājamies par mūs interesējošo jautājumu ar citiem, līdz nonākam pie kāda konkretizēta viedokļa. Un Alises teiktais par to, ka saistam ar savu piereidzi , emocijām. Arī es esmu izbaudījusi, ka dažādos dzīves posmos , lasot vienu un to pašu grāmatu, var ieraudzīt to citā rakursā.

Kuku,te tādu pietiek.Viens štancē dzeju,otrs kopē romānus.

Tāds  , kas bija izkaltēts - bet pēc mirklīša salijis ...

Guna,to var tikai atkal mēģināt izkaltēt,konservos tas neder

Hmmm..., un ja šo kkā citādi iekonservēt , Kuku ? Iesālīt - teiksim ...

...tad stāvēsiet jau divi...
Tu, dzejniek , gribi sev konkurentu uz to, kas nemirstīgs...?!

kuku,jūtu līdzi,zinu,kā tas ir un ,ko tas nozīmē -salijis jau izkaltēts siens
Guna,tagad zināšu ,ka arī tur ir limits.