Dzēsts profils
24. jūl 2012. 12:43Čipo Lino 11:45
Kas tad sunim asti cels, ja ne pats Ko tad tik pieticīgi....kur izpalika šarmantais, muskuļotais ar augstu intelektu apveltītais, etc. ... kad jau slavē, tad slavē sevi
Ineta L. 24. jūl 2012. 12:38Izlasīju vienu rakstiņu, kur autors pa jokam ierosina izdot likumu par žēlošanās aizliegumu L-jā :laugh (http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/88351/aizliegt-zelosanos-ubago-ne--muzice):
"Bija tik pierasts redzēt vecu žēlu kukažiņu, kura ik dienas, uz celīšiem stāvot vai sēžot uz Vecrīgas centrālās ielas, mango naudu no garāmgājējiem. Žēlu un ļoti žēlojamu. Sirds sažņaudzās garāmejot. Sirmi matiņi, bezzobaina mutīte, sīks kalsns augumiņš un bēdu sastindzinātā seja. „Latvieši bāreņu tauta!” – šo tēlu itin labi varētu nest tantīte. Cits vēl ejot garām nodomā par nepieklājīgi mazām pensijām, cits, sodīdamies: „Kur skatās valdība!” iemet taukam kādu latiņu. Bet ārzemniekiem viņa bija viena no Latvijas vizītkartēm. Kopā ar pārējo ubagu armiju, kuri bija iecienījuši Vecrīgu.
Vakar nogāju garām tantītei un nobrīnījos – parastā žēluma vietā manī modās kas gaišs. Kas noticis? Tantiņa tā pati, sēž turpat, trauciņš naudiņai tas pats, bet uz celīšiem burtnīca un grāmata. Ieklausos – viņa klusā balstiņā dzied. Mazāk dzirdētas tautasdziesmas. Lai nu kā ar muzikālo dzirdi, bet būtiskākais – visvairāk dzied viņas acis un seja. Mīļumā, asprātībā, vitalitātē. ""
Beidzam pīkstēt un žēloties!
Dzēsts profils
24. jūl 2012. 12:32...jā,piekrītu,jānoliek,ar uzsvaru uz jā,par nelaimi vai laimi,nezinu,bet vai tas vienmēr ir iespējams,vai izdodas
Ineta L. 24. jūl 2012. 12:26Nē, smadzenes ir brīnisķīga kosntrukcija! Domāt grib, pat sapņos kaut ko dara. Ar teicienu"Nedomā par to!" es saprotu- "Neieciklējies uz problēmu kā tādu"> meklēt cēloņus un rast skaidru apjēgu, risinājumu, to gan vajadzētu! Dažkārt tā meklēšana vienkarši uz kādu brīdi jānoliek maliņā, lai viss prātiņā nostājas, saliekas pa plauktiņiem.
Ineta L. 24. jūl 2012. 12:20Aiziet un atdzist no jauna vēl interesantākā veidolā! Uzmini nu, kurs ir kurš!
Ineta L. 24. jūl 2012. 12:17Līga, kā tad,> ieperiāties svešās smadzenēs! Arī bērniem rotaļu elementi palīdz labāk uztvert vielu. Līga, es jau tikai jokojos.
Dzēsts profils
24. jūl 2012. 12:05Nu, Nē tas ir vieglākais ceļš. To var cilvēki darīt, kas par citiem nedomā
Dzēsts profils
24. jūl 2012. 11:58Pasaku tēli, Ineta, dažkārt apbrīnojami reāli mēdz rīkoties...
Ineta L. 24. jūl 2012. 11:53Lauris tāpat kā Čipo Līno ir pasaku tēli, tā ka nav ko dzīvot pasakās, amigosietes te tikai pavada laiku, šad tad pafantazējot, bet !!! ir realās dzīves piekritejas .
Dzēsts profils
24. jūl 2012. 11:48Ne spēcīgs tas kas nostāvēt ir spējis, bet tas kas pakritis spēj piecelties!!!
Dieva miers un mīlestība tavā sirsniņā! Tie kuri šodien raud rīt priecāsies un tie kuri priecājās šodien rīt raudās...
Dzēsts profils
24. jūl 2012. 11:47Čipo Lino...Lauris jau tā arī publiski nav atzinies, vai viņš ir brīvs puika...Varbūt viņam jau ir sava vienīgā un īstā, tāpēc mūsu kladzināšana viņam tiešām var šķist apnicīga un lieka. Es viņu saprotu.
Dzēsts profils
24. jūl 2012. 11:45Ineta...,pareizi,vasara tak :-) Zivtiņ-met mieru
Dzēsts profils
24. jūl 2012. 11:45Laurim arī sava daļa taisnības...mīlestība taču daudzus dara aklus un kurlus... nu, un viņš, cilvēks, apjuka no tādām tautas sentencēm..
Čipo L. 24. jūl 2012. 11:45Pārlūkojot jūsu visu atbildes var secināt, cik nozīmīgs priekš jums ir bijis no jums aizgājušais Lauris. Jūs vēl cenšaties, katrā jaunienācējā saskatīt tik interesanto, kaitinošo, bet domu rosinošo Laura domu.
Rodas jautājums, tik kādēļ neviena no jums, viņu nebijāt spējīga ieinteresēt un pieturēt? Vai šī nav reāla apliecība kladzināšanas tukšībai ?
Ineta L. 24. jūl 2012. 11:41Marika, tiešām, ķersim "laimes hormonus"! Japabedz tikai ieplanotie darbiņi, un saulītē!


