Ja nav kāposti,jāiesper pa olām un otrā dienā jāskatās.

Patiesībā izskatās neēdami!  
Bet bloga nosaukums manā samaitātajā fantāzijā radīja itin tīkamu vīziju par aktivitātēm, kas labi var aizstāt brokastis un ir visnotaļ labas veselībai un sirdsdarbībai!  
Labi, labi, neteikšu, kas ienāca prātā!  

...pa vidu nē...centrā visam notiekošam gan....

cik nu tur apvainojusies,bet dusmas gan SVEETAS bija.Uzskatu to par paarpratumu un manu pieredzes truukumu virtuaalajaa pasaulee! ATVAINOSHANOS TAVU
PIENJEMU! un es,savukaart,gribu arii atvainoties par gana,,gardajaam,,riebekliibaam!!!     

Un kur tur, tam visam pa vidu- būsim - mēs paši? Beigu beigās sanāks tā, ka visiem apkārt būs baigi interesanti, bet pašam cilvēkam- aš krampji visās vietās, lai tikai būtu -- tā kā rakstīji... Personīgi man ir pilnīgi vienalga- vai draugi jūsmo ar jūsmošanu, vai eksis kaut ko atceras vai nē, kas būs ar nākamajiem- ja tādi būs... un arī par esošā laimības sajūtu nejūtos atbildīga- ja jau esam kopā, tātad- ir okey..

Lasīju..., nebija bezjēdzīgs.

LIGA! kas gan Tu par Latvju Zelteni,ja neesi miiljoto Latviju apceljojusi- ne DEELINJKALNAA bijusi(271m).ne DRUSKAS PILSKALNAA(247m) .Mees pat ar auto,,uzraapojaam,,pashaa augshaa agraa riitaa ,kameer neviena nav...Soliidi-solinjsh,ugunskura vieta.....Vajadzeetu kaadaa celjojumaa pa Latviju liidzi panjemt,ja dziesminjas dziedaasi,tad Tu iistos reljefus redzeetu.....

Pliķi pārvērst dzejā , tā dodot atbildes pliķi , superīga ideja !

Nepatīkamās atmiņas ar laiku izbalo un pazūd , bet gaišās paliek un silda !

Kāpēc pašnāvnieku, Elita, cilvēkam reizēm vienkārši ļoti sagribas plašuma. Kalnu ta Latvijā nav.  

vajag par kaadiem simts miljoniem uzcelt maksas triisstuurainu pashnaavnieku torni...

...un domas,kāpēc tas notiek tieši ar mani

Tas gan biezi ,labums tomer vel ir jo sirds vel pukst...

nu paldiessss , sajutos kā murziks, kas kanārijputniņu apēdis

Ir cilvēki , kuri piedzimst ar striķi kabatā, citam šūpulī ielikts parāk daudz depresijas bet abejādi dzīvi beidz trako namā.

Nelaime nešķiro , ne bagātos , ne nabagos, tā tiešām ir mums līdzas tāpat  kā Laime.
Šī Tev pielavās klāt , kad vismazāk to gaidi, lai nu kā , bet pārsteigt Tā prot.

Visām Annām , Anniņām ..

Sveika,bēda,tu atkal esi klāt!'
Sēdies pie galda un skaties man acīs!
Un apsēžas arī,es gaidu,ko sacīs,
Un bēda man iečukst klusi,klusi:
- Nekur jau nebiju aizgājusi.
Tu vienu strēķi pa gaisu vien skrēji
Un mani,kā sacīt,neredzēji.
Tev bezgala gara liksies šī diena,
Liec vēl vienu krēslu klāt:
Es neesmu viena.
        Arvīds Skalbe.