Aleksandrs V. 30. jūl 2012. 09:24...kad pamanīs,ka ir sarkans vai rūsgans ka nevarēs pakustēt,tad arī sapratīs,ka nevar atrasties saulē tik ilgi.....
Sandris X. 30. jūl 2012. 09:09Vecā un mūžam jaunā dziesma
Dzēsts profils
30. jūl 2012. 08:40...un pamana , ka dažs ir tik sarkans, ka nekādā gad;ijumā saulē uzturēties nevajadzētu
Aleksandrs V. 30. jūl 2012. 08:26Sveika,zivtiņ !
Gan jau pienāks laiks,kad visi staigās bez biksēm,biksītēm,kleitām,bruncīšiem......
Atgriezīsimies pie koku kāpelētājiem--lēkātajiem......
Dzēsts profils
30. jūl 2012. 08:22Un vēl šajā kompānijā ir cilvēks, kas to visu pamana...dzīves pētnieks laikam. Bet ārā tikmēr pasaule dzied...gaisma un saule...un cilvēki- atvilguši dabai bez kādām citu vērtējošām robežām... un malači, viņi izdzīvo vasaru
valija t. 30. jūl 2012. 08:04 А ты люби меня такую, слегка безумную, противную подчас… И вряд ли где найдёшь ещё другую, способную сходить с ума не раз… Найди такую, чтобы обожала… И понимала, лишь взглянув в глаза; Такую, чтоб тебя не упрекала, чтоб верила, как в детстве, в чудеса… Способную любить и ненавидеть, смеяться, даже если тяжело… Конечно, ничего нельзя предвидеть, но ведь найти такую нелегко…
Dzēsts profils
30. jūl 2012. 07:22ļoti žēl vecākus, ka viņi nevarēs noskatīties no mākoņu maliņas, kā meitai būtu klājies šai saulē.
jautrite b. 30. jūl 2012. 07:17Agri vai vēlu aiziet mūsu vecāki,bet dzīve jau nebeidzas-liekas blakus nebija draugi un paziņas-,kas sniedz palīdzību,jaunais cilvēks nu nekādi nevarēja zināt par notikušo
Vineta K. 30. jūl 2012. 01:19Nu,tas ir labais.Bet piemums bija tads gaziens,ka likas ka zeme,ar debesim sajiet kopa.
Dzēsts profils
30. jūl 2012. 00:36Viens patiesi mīl otrs atļauj mīlēt...Vienalga,mīlestība ir skaistas jūtas!
Dzēsts profils
29. jūl 2012. 23:31Jā,Maximus....atnāci gan.Pat Gauju šķērsoji rāpjoties pāri šim vecajam dzelzceļa tiltam....riskēji....
tamara m. 29. jūl 2012. 23:30Šo dziesmu gandrīz katrs no mums dzīvē izdzied.
Dzēsts profils
29. jūl 2012. 23:28Aaā ..bet es redzēju pirmo ....sekspārnis kas bija pieķēries ar saviem nadziņiem pie pagraba tumšajā stūri .
Dzēsts profils
29. jūl 2012. 23:23A ! abet es taču es atnācu ar visu lai savu laimi teu mūžam dotu Forever !


