Cik ilgi bija jādzīvo lai to saprastu?

...un insektus odus, kas mīl visus bezieznoteikumā, .... arī turpmāk nejauc ar putniem. Tā ir cita kategorija.

Nu te laikam varētu teikt- ja būs patiesi gudrs un vienkāršs, patiess vēlmē sazināties ar dažādiem cilvēkiem- tad pratīs... Ja būs tāds, kurš vēlās tikai demonstrēt savu   zināšanu vai pieredzes bagāžu, lai paspīdētu- tad viņam tas nebūs nedz vajadzīgs, nedz arī viņš centīsies kaut ko darīt lietas labā.

dzeguzēni savu olas dējēju nav redzējuši- viņiem ir audžuvecāki----

Bērniem ir eksistenciālas - instinktīvas vajadzības un bailes palikt nepasargātam- viņam vajadzīga aprūpe- pieķeršanās vecākiem- vienīgajiem....- mātei brunčos, pie pupa u.t.t
kad nostājas uz savām kājām- tad Viesi vecāku mājās....

...mīl ar bezierunu mīlestību....ar visu savo mazo sirsniņu....ar tad ja viņiem dara pāri...arī mātes dzeguzes....mīl ar savu lielo mīlestību......

ne velti šī pirmā mīla seko līdzi gadu gadiem un nenogurst:)

Sabiedrībai jau laikam, Anda...kolēktīvam cilvēku kopumam...varbūt...vairākumam...

...vai ozols var piemēroties bērziem...katram savas augšanas vajadzības....

Piemērosies, ja būs tik gudrs- kam piemērosies- baram?

Sonjai cepumiņš 'Bet tikpat labi, tas ir attiecību modelis.

Un, Rižikam- zemapziņas ūdeņi paver arī skatu uz mūžīgu uzvaru kāri...kā nepiepildītu vēlmju kompensāciju...vai ne?  

Pie komunistiem bija pavisam cita lieta, varēja dabūt ragus un nagus.Pavisam cita ēšana.

...sargā sevi un dievs Tevi sargās----
Tu sevi nenosargāji---un es Tevi nesaudzēšu----

Droši vien, ka piemērosies...ja vien būs tik gudrs, ka sapratīs...Un tomēr man patīk domāt, ka pieredze vecina...es pieturēšos pie vārda pieredzēšana- katru situāciju baudīt kā pirmreizīgu...varbūt tā ir vislabāk..lūk, tāds izaicinājums....

Krāpt vai nekrāpt- vienalga ar kādu pamatojumu tām štellēm- tā ir katra paša izvēle un pieņemts lēmums. Ne vairāk. Visi stāsti, ka sieva/ vīrs pie tā ir vainīgi, ka kāds ir izstrādājis šitādu joku- tās ir bailes no soda.. no nosodījuma.. negribēšana uzņemties atbildibu par sekām. Pat, ja tiešām - nav saprašanās ar sievu/ vīru- neviens taču  nespiež ar varu iet un šādi risināt kaut ko..
Sievietes, kuras piecieš šādu attieksdmi- it kā gimenes saglabāšanas vārdā, it kā bērnu vārdā, it kā savu vajadzību vārdā- ne vienmēr saprot to, ka pašas jau ar to arī provocē- nākamo tieši tādu pašu soli... jo- ir  zaļā gaisma dota- var iet un nākt.

...jā, par to der aizdomāties....ja tas tāvienmēr notiek, tad jau nav vērts šim cilvēkam veltīt savu uzmanību...!

labs par tiem varakļāniem   
īpaši iepatikās, jo man jau arī tie ira ,
iedomājos to skatu ar kāpostu lapām visriņķī, sasmējos    
nu nē, što vēl nevajag
vēl nečikstēšu kā ratu rumba gan...

Grūta brīdī ir jāraud prieka asaras

..tieši tā....tikai vadās no kādas frāzes, teikuma...un izdara gatavu spriedumu par cilvēku....!..
un reizēm vēl "iespļauj dvēselē"...nepadomājot, kā jūtās tas.....otrā pusē....!