....saldus sapņus....jauku rīta pamošanos......atgriešanos realitātē....

....tikt galā ar sevi....nenozaudējoties pūlī.....

Gaidīt ir skaisti , ja zini , ka nāk ...

Dvēseles runā bez vārdiem...

Aha , youtubī tādu joku daudz ...

nav jau ko gaidīt......ja nu vienīgi kādu taxi

....tu domā ka gaidi....klūdies....un smagi....

Iespējams, ka uz kādu cilvēku (vīriešu un sieviešu) daļu var attiecināt Annas rakstīto. Ir zrī citi neuzticības iemesli, bet, lai tos visus aplūkotu, vajag daudz laika un papīra. Bet kāds no tā labums, ja mēs te tos apskatām? Viss atkarīgs tikai no paša indivīda - viņa galvā rodas idejas, viņam ir izvēles brīvība - būt uzticīgam vai nebūt. Ja cilvēks ir lupata un nespēj savas iegribas savaldīt, tad viņš arī paliek lupata līdz galam.

Acis ir dveseles spogulis,kuras atspogulp gan skumjas ,gan prieku,gan sapes un vientulibu. Un  ir cilveki ,kuri mak nolasit no acim par cita cilveka dveseles stavokli.Jo vini ir loti uzmanigi un spejigi saprast ,,to otru cilveku.

http://www.youtube.com/watch?v=-DRX8SIhTWc&feature=related

ak ,es gribu būt -kaprīza meitene ....un pasaciņas klausīties    

labs ,autoram puķīte   

Man šķiet, ka katrs cilvēks lielā mērā pats ir savas dzīves režisors. Varbūt ne visi, bet daļa tā saucamo bomžu nemaz nevēlas strādāt- un tā ir viņu izvēle. Es pat to labi varu saprast- cilvēka dzīve kā esamības izdzīvošana...Lielā mērā arī bagātība un pārticības apziņa var dot to pašu scenāriju- esamības izdzīvošana, kad nekā nav vai kad viss ir...

Pie mērīšanas jau, Zigi, nevienu tāpat vien klāt nelaiž. Lai varētu mērīt, jātiek tai vietā, kurā mēra, iekšā...Tu domā, ka vajag taranēt?

http://youtu.be/XWuJUTX3TIc

http://www.youtube.com/watch?v=qX4CNw4HvgA&feature=related

.......nokrāso manu pasauli ,nokrāso to ar -mīlestību ..............

ja aicināsi iešu tev līdz .braukšu pie tevis mākoņu ratos ..........
vai nav skaista pasaciņa ............

kamēr septinreiz  mērisi .... cits sen bus nomerijis .. varesi smaidīt un cukstot slaucit miglu no acīm...tik viegli ..

Cilvēks, kurš ticis galā ar savu Lielo Es...----spēj sevi Aizmirst un paskatīties apkārt un darīt lielas lietas pasaulē - sabiedrībai būt derīgs ar kādu savu talantu....- uz Āru vērsties.

Skaists dzejolis- viegls un plastisks ritms...man šķiet- vīrišķīgs

rožu karalien ,tās ved uz bērnību ,bet pieaugušo pasakas ved uz jauku jušanu ,kautvai uz laiku .........