Margo G. 25. jūl 2017. 22:38Mums jau nav princese, bet kaut kāda kaprizuļa...
Dzēsts profils
25. jūl 2017. 22:33Atraitņi parasti par izkārnījumiem tik daudz nezin !
Vai tomēr ?
Ingrida X. 25. jūl 2017. 22:29uiiiiiii!!!!!! kāpēc nepaskatījos laikus?? nepagaidīju minūtes trīs?? man nežēlīgi patīk sakritības, kuram nozīmi piešķiru pati!!!! /22:29; ar diennakts nobīdi/
Ingrida X. 25. jūl 2017. 22:26.... atpazīstamība reizēm ir jauki palīdzoša, nu- situācijās dažās, bet visbiežāk- tomēr- nejauki traucējoša, Vasilij
Vasilijs P. 25. jūl 2017. 21:50Galvenais,lai ēd melnos ikrus,tad izkārnījumam krāsa mainoties...atraitnis
Vasilijs P. 25. jūl 2017. 21:48Tas ir labi,galvenais,lai ēd melnos ikrus,tad izkārnījumam krāsa mainoties...atraitnis
Dzēsts profils
25. jūl 2017. 19:40Labs . Nebiju par pūķiem šitajā virzienā domājis. Ja nu vienīgi par zaļo pūķi .
Prātā ienāca mūsu pašu Sprīdītis un vells. Vells mums tāds kūtrs, izrādās. Ja viņš būtu nospēris Zeltīti pirms ieradās Sprīdītis, kazi i mūsējā princese būtu labāka padevusies .
Ingrida X. 25. jūl 2017. 19:01/Gunar, esi labs- padzēs to pirmo, nenobeigto- 18:55!; man zvanīja telef., un netīšām aizsūtījās negatavs! Paldies!/ ..
Ingrida X. 25. jūl 2017. 18:59.... kkur, kkad ir lasīti skaidrojumi, līdzīgi Laumas atrastajiem.
Man gan pašai šķiet, ka atbilde pavisam vienkārša: ir taču mums, latviešiem, teiciens: "ar pirmajiem gaiļiem", un Kuku, vsm man tā šķiet, saprot jo labi, ko tas nozīmē Un- tāpēc tas gailis ir kā Vēstījums dienai, kas atkal mums dota, dzīvei, kas turpinās, joprojām
/palasījos- kāds kungs te nesen teica: Ingrida zina visu, vai tml; nu- bet!!!! /
Ingrida X. 25. jūl 2017. 18:55.... kkur, kkad ir lasīti skaidrojumi, līdzīgi Laumas atrastajiem.
Man gan pašai šķiet, ka atbilde pavisam vienkārša: ir taču mums, latviešiem teiciens: "ar pirmajiem gaiļiem", un Kuku, vsm man tā šķiet, saprot jo labi, ko tas nozīmē
Valija Y. 25. jūl 2017. 12:00Drakoniski ilgi bij jālasa.... .gribi teikt ka uz katru spēku atrodās leilāks spēks..tas tiešām ir drakoniski ne cilvēciski...
Guna a. 25. jūl 2017. 10:29Laumuci !
Paldies par iegriešanos manā blodziņā ..., paldies par komentu - aizdomāties kas liek !
Tagad daudz tiek runāts par un ap - cilvēka komforta zonu ..., visbiežāk ar sekojošu aicinājumu - iziet no tās ! iziet - dzīvot lai sāktu ...
Hmmm..., komforta zona , pirmkārt , ir vieta , kur - droši , silti, omulīgi , garšīgi , kur mīl un ciena Tevi..., jūtas cilvēks kurā - pārliecinoši un komfortabli !
Tā , tāpat kā obligātais miedziņš , atjauno kas spēkus un jaunai uzlādē dienai - nepieciešama ikvienam , bet !!!!!!!!!!!!!! tā ir vajadzīga tikmēr , nepadara cilvēku amorfu - kamēr ..., gluži kā ieildzis miegs - komā kas pāriet...
Un tāpēc , kā jau rakstīju Max , ir cilvēkam vajadzīgs - ļoti ! lai no iekšpuses pieklauvē kāds ..., komforta zonā pārlieku - aizsēdēties neļaujot ...
Lilija L. 25. jūl 2017. 09:19Sveika, Guna! Tavas dzejas rindas lika aizdomāties par komforta zonu dzīvē un ne tikai. Ko lai saka..no vienas puses cilvēki mērķtiecīgi iet uz to komforta zonu, pa ceļam gadās visādi šķēršļi, tas kā nu kuram. Kad tā zona sasniegta, iestājas miers zināmā mērā. Bet garlaicīgi droši vien. Tad cilvēki sāk izvirzīt mērķus, pieņem izaicinājumus dažādus, kaļ plānus un kad sasniedz iecerēto - dvēsele gavilē un ir komforts. Taču cilvēki ir dažādi, vieni savā sasniegtajā komforta zonā paliek un viņam ir labi.Citiem nekad nav miera.. Katram savs, droši vien. Tas ir kā katrs jūtās.
Par sevi runājot..man nekad nav garlaicīgi
Lilija L. 25. jūl 2017. 09:01Labs jautājums Tev par gaiļiem baznīcas torņos. Agrāk es kaut kā neaizdomājos par to, nu ir un ir..kaut gan varbūt pazibēja doma- kāpēc luterāņiem tieši tie gaiļi. Apskatījos tagad internetā, izrādās ir tikai dažādas versijas, bet apgalvojumu neatradu.
)Saskaņā ar kristiešu tradīcijām, gailis modri sargā no visa ļauna un ar savu rīta dziesmu spēj aizbiedēt nelabo. Laiks pirms gaiļa dziesmas savukārt ir ļaunuma pilns, un Jēzus pareģojis mācekļiem: “Pirms gailis trešo reizi dziedās, jūs mani trīsreiz aizliegsiet”. Tāpēc gailis jāpaceļ pēc iespējas augstāk, lai viņa balsi tālāk dzirdētu.
2)pastāv versija, ka gailis torņa galā arī tīri praktiski spējis palīdzēt cilvēkam, jo kalpojis par vējrādītāju. Rīgai kā ostas pilsētai tas bijis sevišķi svarīgi, jo buru kuģiem vēja virziens nozīmē daudz. Tāpēc visas Daugavai tuvākās baznīcas rotā gaiļi.
3)Kopš viduslaikiem Eiropā baznīcu smailes galā tiek likts gailis. Doms varēja lepoties ar īpašu gaili, kuram viena puse bija melna, bet otra - zelta. Tam bija tīri prakstiska nozīme, jo, ja rīdzinieki redzēja zelta gaili, tad bija veiksmīga diena tirgoņiem, ostā ienāks kuģi, būs darījumi, savukārt, ja uz pilsētas pusi lūkojās melns gailis, tad no kuģiem, darījumiem un peļņas nebūs ne vēsts.
Vasilijs P. 24. jūl 2017. 22:29Man nav ne jausmas,un kurš Holiwudā VDK ir piesūtījis,jo pazīst gan tradīcijas,gan darbības veidus...atraitnis.
Ingrida X. 24. jūl 2017. 22:20.... nee, Kuku, gan!!!! Kad cilvēks parunājas ar Augstākiem spēkiem, un ja viņš to dara no sevis, neatkārtojot to, ko sarakstījuši citi, tas ir tik personiski, ka.... nu jā!!
Guna a. 24. jūl 2017. 20:42
...................... uhh !
sev pašam -
mest izaicinājumu !
skaistu uzvaru gūt !
....................... būt !
Guna a. 24. jūl 2017. 20:17Nāksies tiem uzmanītājiem - uguntiņu pakurt ! paaaaacepināt ! šamos ...

