...nežēlīgi, bet cilvēcīgi...-kurš galu galā mājā saimnieks...

Un aiz līkuma jau noteikumi.Netraucēt pēc darba un sātīgām vakariņām.

ja pašam prieks tad radi citiem prieku un pašam būs vēl lielāks prieks

Ja kas–āmurs man vienmēr pa rokai    Ceru kad.trauku mazgājamās mašīnas pircējs jau noskatīts    laikus  

...saki...ka ragi nesāp.....man teica...ka sāpot gan.....

..tās Jērikas bazūnes jāspodrina...jāslīpē talants.

bet reizem  nepiecisama liela dala dzives atdzit ka tomer esi iemilejies   

kā dziesminā- un vienalga kā pēc tam---es palīdzēšu Nest/pavest (kāpēc nest, ja var vest)---līdz pirmam līkumam....

Alise,viņam noteikti ir nākotne.

Kāpēc runāt Caur kaut ko...ja var runāt kā ir.

Ineta,bet cik tas ilūziju laiks ir skaists,ka pat to "pofig" neredzam.

nevesta.priglasi na svadijbu

Anda,mums dzeju nevajag lai saprastos.

Alise,tur jau tā nelaime,ka mūsu vīrieši,lai iepatiktos,labi samelos.Pat izliksies,ka dzeja interesē.Bet tad,kad viss jau bijis,pēkšņi parādās citas intereses un tas pat labākā gadījumā.Citreiz visas intereses izbeidzas satverot televīzora pulti.Bet tomēr ticu un vēl joprojām negribu attiecināt uz visiem.

mjaa..ilūzija tik, un es jau sacerējos, ka viss sāk bīdīties uz "ļubestības" pusi
Klips labais... tā ir, ka aizraujamies ar kādu tēmu, grūti atrauties, un nepamani, ka otram "pofig"   

...arguments...kā māja....domājams...ka pretargumentu nevarētu būt....

Beta toties visiem,kaimiņiem,presei,poličiem,kads attaisnojums –kapēc tie trauki plīst .... –uz laimi  

Zobiņš, kā atsevišķa būtne- un kā viņam sāp - bet pašam ne vaina!---tikai līdzjutība

sapratu... un kaut ātrāk aizbīdītu  sarunu---nekādi šķēršļi ne no viena puses

...nav...jau...nav...divreiz jau tomēr izaug...tas par ko tomēr liecina....varētu pastāvet radniecība....