Lai nobildētu pilnā augumā- tad jau fotogrāfs jāņem, kājas jau pats sev var sabildēt.. tad jau nebūs vientuļā slapjā pastaiga.

...pamēģini ..kārāna ūdentiņu.....

a kad bus pilna auguma bilde - jau ir kā galvenā :)

a kad bus pilna auguma bilde ar tevi dunas  .
cik nu var  kajas  radit ( cumukas jau ir bet apnik )

5. daļa – var rasties jautājums: kurpes iet bojā! Jā gan, bet es ar to šajās jautrībās rēķinos. Tamdēļ pa lēto pērku "second hand" (un tur var atrast pavisam spicas lietas), zeķubikses pa lēto dabūjamas par ls 0,50 un der vienai reizei. Parējais ģērbs- arī par dažiem latiem gabalā. Tamdēļ man prieki neizmaksā dārgi, salīdzinot ar to pavilcienu- ko gūstu šajās reizēs.

vai otradak tu viniem patrauceji medibas ( kadas   vairs piles  ja  viena traka pa purvu brada ) ?? - kas zina, varbūt mani par briedi notur un...? Tamdēļ zinu dienas, kad tur neiet :)

vai otradak tu viniem patrauceji medibas ( kadas   vairs piles  ja  viena traka pa purvu brada ) ??

aboli jau ir apnikusi  ,

Ineta, tieši tāpēc katram cilvēkam ir prava na nah.. :D Tas pilnīgi viennozīmīgi izslēdz iespēju turpmākai sarunai. Tas ir kā ar cirvi kad nocērt galvu - nāve. Tieši tāpat ar sarunu, kontaktu, jebkādu komunikāciju - ir jābūt paņēmienam, ko saprot pat vistupākais cilvēks, jo visi nav vienādi gudri un nesaprot smaidīgu pasūtīšanu dirst caur ziediņiem, vēl ar neiespējamo nākotnes piedāvājumu iedzert kādreiz kopā tēju. :)

tu laikam speciali bendē savu veselību-patreiz ir daudz ābolu-baltie dzidrie,arī citas šķirnes,un tie tavi enerģijas dzērieni-pats laikam saproti?

  Jà,ja màjàs pàrnàkot durvju vietà ieraudziitu vàrtus-laimiiga lauliibas dziive bütu nodro$inàta!

4. daļa – reizēm mani tomēr patraucēja. Es neeju uz meža priekiem, kad turpat staigā pīļu mednieki,  bet no oktobra sestdienās arī dzinēji. Reizēm arī oktobrī ir vasarīgi silts laiks. Un tad manu fantāziju mēnesis jūtami pagarinās. Reizēm arī pavasarī nevaru nociesties, kad tā pa īstam siltums iestājas. Kad ārā jau +10, un gaisā pirmās vaboles lidinās, tad viss jau var sākties :)

Purgénu¨!

un, tās tik ir džungļu izklaides - džungļi gan dabā, gan prātā. Un nav jādomā par pelēko ikdienu šajās minūtēs :)

un, tās tik ir džungļu izklaides

Un viens otrs par galma àkstu..!

Artūr, pelnījis otrs rupju attieksmi vai nē? No malas skatoties, viens otrs tik to rupjo piekopj pret visiem, tādēļ nevar teikt, ka otrs būtu pelnījis. Un agresija izraisa pretagresiju..tas ir pirmais impulss, bet nav konflikta risinājums, un diskutēt ar rupekli, velti tērēt laiku.

Tūlīt sāksies:)

3. daļa– vēlākos gados, kad kabatā parādījās sava nauda – dažus aksesuārus varēju jau piepirkt. Kurus atkal "liku lietā" – mežā. Drusku vēlāk bija brīdis, kad lauku māju pieskatīju vienatnē. Saimnieks uzradās tikai brīvdienās, un arī ne katrās. Turklāt iepriekš par to pabrīdinot (lai es iekurinu krāsni un sagatavoju siltu ūdeni pirtiņai), netieši man vēl piepalīdzot fantāziju laika izvēlē. Tad nu pa pilnam. Tiesa, fotogrāfijas nav- tikko sāka ieviesties digi kameras, bet ar vecajiem fotoaparātiem (tā krāmēšanās ar filmām, :(( ) negribējās ņemties. Tomēr kadri ir...

2. daļa – šīm tieksmēm priekšvēsture ir "Saldā dzīve" filma ar to slaveno epizodi strūklakā. Pirmo reizi pirms kādiem 20 gadiem man gribējās to pamēģināt. Reizē, kad tante no lauku mājām bija aizgājusi uz ciemu darīšanās (zināju, kā minimums uz 3 stundām), tad saģērbos (iepriekš pietaupīti ģērbu gabali) un aizgāju uz trešo dīķīti krūmos un pa pilnam izplunčājos. Mājās biju ātrāk, pirms kāds no radiniekiem pārnācis. Kopā tās reizes- vairākas vasaras (pa 7 reizēm katrā) biju savās realizētajās fantāzijās :)