Nu kam negadās

Vis tak plūst un mainās,nekas nav akmenī iecirsts

Mierīgi var būt tā, un  - nemelot ne toreiz, ne tagad. Tā ir jauka iedoma, ko gribētos - it seviški dāmām- lai nu tiek piedomāts un atcerēts mūžam, kas nu ir b ijis. Un tādējādi - pašām sajusties dikti  nozīmīgām un liktenīgām- re, ka mani aizmirst nevar. Tāda- par sevi mazliet nepārliecināta cilvēka vēlme.

Labi...tinie pledā...rūtainā ...- elpa gaisā nav redzama?...Tu esi Dienvidpolā!?

nezinu, vel nebiju ārā

Kā tagad?---iesilis?

...nu tāpēc jau man likās, ka t''a mīlestība būs pie vainas

nu zini pus septiņos nekādu siltumu just nevarēja

Sabojāties var arī ,ja nav naudas-un visu laiku jādomā par eksistenci,ja nav mīlestības-kā saka Tautas dzejnieks-bez milestības nedzīvojiet,bez mīlestības viss ir mazs

Laikam visi ir optimisti, kuri domā, ka Es jau piederu pie tiem dažiem, vai arī muļķīši?

Tu ēnas pusē dzīvo.... ...rīts super!...viss spirgts un smaržigs.  Salst... nestaigā basām vairs pa rasu, auksta, tiešām.

Tos pārbaudījumus patiešām ir grūti - ar godu , izturēt..

Silti ārā, saulīte spīd uz pilnu klapi! Tev logs aizmiglojies

patīk dzejolis,vienkārši un mīļi!

tu ko?.... ....man salst....pa logu skatījos

Laikam basiņām izskrēji.

Tu kaut ko jauc,septemberi ar augustu!!!:

No dzīves!