max m. 7. sep 2012. 22:13Gribi ieziemoties,liidz pavasarim?
Guna a. 7. sep 2012. 22:11Skumji , ka tā notiek - apklust balss , kurai vēl skanēt , un skanēt ...
Taču esošās dziesmas neapklust ..., kā skanīgs piemineklis tās paliek - un dzīvajiem skan ...
Guna a. 7. sep 2012. 22:02Cilvēks ir vientuļa sala dzīves okeānā , kamēr nepiestāj pie ilgotā krasta ...
Jo ilgāk klejojam , jo vientuļāki kļūstam...,
tikai sētnieks no rīta - nāk vientuļas notraukt pēdas sniegā ..., nezinot , ka kādas vientuļas dvēseles - viņš dienasgrāmatu dzēš ...
max m. 7. sep 2012. 22:01Izskatàs mazliet bédiiga,mûsu dzejniece
Lana V. 7. sep 2012. 21:57Smaids ir labākās zāles pret skumjām !
tamara m. 7. sep 2012. 21:03Mēs protam caur smaidiem klusēt
Un sniedzam viens otram roku,
Katrs savā pasaules pusē
Apmetam dzīves loku.
Nav salkano runu par Gauju,
Par ievām un rudens lapām.
Ar jūtu uzplūdu strauju
Vairs dvēseles nesakapāt.
Pēc liktens belziena smaga
No tumsas mēs atkal saulē,
Un pašiem no sevis tagad
Pa atmiņai jāizkaulē.
Stāvam viens otram pretī,
Kāds zemi pa vidu graiza.
Nez kurš no mums laipu metīs
Pats pirmais pāri šai aizai?
Arvīds Skalbe.
Dzēsts profils
7. sep 2012. 20:41Nu ne katreiz,bet kādreiz ar sanāk trāpīt...
Elitá K. 7. sep 2012. 18:46Omars Heijams
Ja veelies tu vientulis but.tik
skaisti kaa zvaigznes un pukjes.
Sarauj saites ar visiem viiriem
un sievaam.
Neapmeklee neviena.Par saapeem
nedomaa vairs.
Un nepiedalies nevienaas dziirees.
Valdis m. 7. sep 2012. 18:18oho mans nav redzejis tarakanus aplaudejot laikam lemumi nav tadi bijusi






