Gundar          

jājā...kamēr izburbuļotos....un nosēstos vīnā tanīni....
Un tad ietu tautās....-kā apreibusi no laimes.
kuram gan vajadzīgs rūgumpods---pats sev pat Tāds netīkams!

Tik daudz jau es sapratu And iņ, tāpēc vien tik palīdzēju puisim, -neiebraukt dziļāk grāvī... Tad nu pagalam būtu sasmērējis savu štāti ...    

nekas nenomāc... ja nomāktu--- ārā no mājas neietu---gultas režīmu pieņemtu.
Jā...Gundar, no meža meža mājā.

Nekas jau tai tekstā nav---viņa pārdomas.

Kas nomāts And iņ tavu sirdi? Ar ko tā tik pilna? ...    

Nu saprotu itkā...-nav vaļas otrā klausīties, kad pašam sirds pilna.
Un pareizi vien ir- katram jātiek galā pašam ar savu Sajukumu

And iņ, zem viņa teksta intonāciju nemanīju, bet  adijos tīri pa burtiem. Un, ko Tu tur tik skaistu saskatīji? Manī  vēl nav izstrādādājušās mātes jūtas ...    Ja puika ir pelnijis žagarus, tad to arī saņēma. Bet žagariņi tok no bērza, -tie viegli un nesāpīgi, bet ar mājienu ...    

...An Da..., no meža jau mājās...?...

Pielējies vai sauss, bet cilvēks tak ir cilvēks....un nāca kā pie cilvēka---parunāties vai paklusēt.

Nu tad Voldiņam par godu, kā zvaigznei, -Tēvu dienā.    

And iņ, kā manā dārzā spēlē uz tādas pašas stīgas jaatspēlējās. Es varu saprast un pažēlot bērnus un sievietes, bet nejau puššelnieku pielējušos ...    

Diena tik skaista..ko tur daudz nīgroties..
Jauku vakaru visiem!

Tu zināji...ka nenākas pozitīvajam pavilkties uz leju...ja tā   uzskati Valdi par zemāko.

Kurš? Nu ne jau es    Atbidēt tok vajadzēja, -uz viņa paša nots uzsēdos ...    

Voldiņ, tēvu dienā atceries savus bērnus

... tu te sēžot esi jau nodeldējis savas vienīgās bikses. Ej un papriecājies ... ;)