.....saki...ka pēc ābolu vīna...man rīt vilks uz nostaļģiju....

vispirms SKOPUMS jaaizmet!

Patīkami kaut ko patīkamu atcerēties ... nostalģiju neizraisa  

...kuku, apetīte parādījusies, apsveicami...

...kā novēlota atrauciņa pēc pusdienām....

Tās taču ir tikai patīkamās atmiņas ...

paradi vienmer ir jaadot,agri vai velu bet jaadot.

....tik vēlu vakarā...tu ko.....

...tikai pieaugušajiem...  

Nu ... karbonāde , kartupeļi un marinēti gurķīši ..

....ābolu vīns....mazliet sarunu un atmiņas...nu saki...kas var būt labāks par to.....

Atā,  Gundar! Sen neviena miega dziesmiņa nav dzirdēta

...attā, šovakar, bet citureizi, jau skatīsim, ko, kas, kā !!!  

Klausīšu viedo kuku!

Preizi - nevar taču ēdamo nicināt ...

...cilvēks jau arī ēd...tos ko mīl...ja viņš banānus...mīl....

Labāk jau neuzticies nevienam ...   Labunakti   !

Kādi abi gudrīši, attapīgi.. ja vēl zinātu, ka var uzticēties, ietu izlūkos!
Bet tagad > arlabunakti!   

Pareizi ...toties  pērtiķu teorija varētu būt pareiza - intreses sakrīt , cilvēki banānus mīl ...

Labs pastāstiņš!

Mūsdienās par veļiem uzskata labos senču gariņus, kuriem jaunākās paaudzes radiņi  rijās sarīkoja mielasta galdu, lai jau viņiem ar kas labs tiek, ko tā klīst neēduši.
Bet pētnieki esot izzinājuši, ka veļi bijuši karā kritušu karavīru, kuri nav pēc visiem paragrāfiem apglabāti, bet palikuši mētājoties, kur krais, dvēseles, kuras nevar atrast ceļu uz debesīm. Tādēļ klaiņojot apkārt, biedējot cilvēkus, un vispār ir nejauki. Tā nuļ cilvēki sakūra rijās krāsnis, sagatavoja mielastus> lai ievilinatu šos nejauceņus. Kad viņi tur "sapeldēja", tad rijai durvis no ārpuses aši aizvēra ciet..un gari tikai pa rijas skursteni varēja tikt ārā. Bet tā kā krāsns kurējās, ar karsto gaisu, šie gari tika pa taisno debesīs. Uz zemes miers, un cilvēkiem labs prāts.