Es par to pašu , Maija ! Ko tad autors gaidīja citu , ja ne nēzdodziņus , iznesot te savu problēmu/mas ..?

Arī Tu vari būt tas Pareizais/Īstais, kuru sūtīt savu reizi

Censos but ratna.

Sandri,domāju,ka līdzīgas problēlmas ir ne vienam vien vīrietim un būtu lieliski,ja tās atrisināt spētu tāds nieka nēzdodziņš

Tik peleks rudens,ka sapni pazud neatnakot.

Tad tik jāsagādā nēzdodziņu krājums un jāpieslēdzas problēmas risinājumam ! Tikai vispirms būtu jārisina tā problēma , kura liek šo problēmu tās īpašniekam ievietot apspriešanai amigosā !

Tālu esi- tādēļ, ka tā izvēlējies.. raudiens nāk- vai nu ir skumji, vai hormoni  danco..Smiekli nenāk- atvaino, reti kurš , arī tuvumā, staigā ņirgdams nepārtraukti,... Cik daudziem uz pasaules tā ir- nezinu, bet visiem tiem, kuri grib raudāt, kultivēt nepārtrauktās skumjas un sēras- noteikti.

Laiku nevar nosist , beigās viņš to vienmēr izdara ar mums !

Kas par problēmu ?   Aizstaigā pati šoreiz , pārmaiņas pēc !   

raudāja māte, raudāja meita...tā tas pāriet no paaudzes paaudzē.
Atnāks raudātājas - dzejnieces- varēsiet padalīties pieredzē, par iemesliem.
Mazi bērni raudz---mierinot sevi.
Lai viņus kāds pamana....- kā 13 sivēniņš, kuram pupa pietrūcis un nav tik stiprs, lai cīnītos.
Citi tai pašā laikā dara nerātnības---klusi, lai nepamana...

...gadījuma sakari nav rāmi---vētra! --- iztrakoties kāre. Tā pa visu banku. Koncentrēti, emocijām pilni. Viss vienā reizē dots. nav ūdens klāt kā zupai...lai to dziesmu garāku pastieptu. Cik vīrieši- tik arī sievietes pretī atrodas un satiekas nejauši, neplānoti.
Sex tikšanās---norunātās- tās jau ir ar iepriekšēju nolūku un paredzamas.

Arvien,kad  paveros debesīs,Cenšos atpazīt to zvaigzni,Kur tu aizgāji,neatvadījies,Bet man tevis tik ļoti pietrūkst.
Pietrūkst tavas stiprās rokas,Kas mani aukstajos vakaros sildīja,Kas mani glāstīja un nesaPāri upei,ko saucam par Dzīvi.
Un man pietrūkst tavas acis,Tik zilas,zilas kā ezeri,Kas manī lūkojās un teica,Ka ar mani esi laimīgs.
Vēl tikai mirkli redzēt,Pieskarties un sajust tevi vēlos,Iedodiet man spārnusUn mēs satiksimies uz zvaigznes...                                          (Rita F.)

        Es negribu būt pareizais!

....garš ceļš pie tevis ,bet nesūdzos
ka gribētu īsāku, jo tad nebūtu norūdījusies
satiekot tik daudz klupšanas akmeņu,
tad nebūtu atklājusi
cik arī ēnai reizēm ir gaiša daba.

garš ceļš pie tevis, bet es nesūdzos
zvaigznes mirdz un mirdz virs galvas
un, kas gan par zvaigžņotu ceļu
un kas gan par ceļu zem zvaigznēm
pie tā
kuru mīl

var būt
vēl labāks?
M. Laukmane

Nemeklē manī eņģeļa spārnus,
Mieru, kādu spēj tikai eņģelis nest.
Nemeklē asti, nagus un ragus,
Dēmoniskas izpriecas, ko nespēju dot.

Es tikai cilvēks, kas jūt kā Tu pati,
Ar gaismu un ēnu - visu kas manī,
Prieku, skumjām un mīlestību kvēli,
Kad eņģeļi raud, un dēmoni smej.

Nemeklē manī sevis izdomātu svēto,
Grēcinieku, kas kritis necelsies vairs.
Es tikai cilvēks ar savu pagātni, nākotni,
Un to, kas šobrīd esmu es pats.
/Egils Dambis/

     Cilvēka mūžs var būt mēra vienība!

Un neko mums tā vēsture nemāca.

Aha - tirāni-maniaki , diktatori , maršali un ģenerāļi vētures grāmatās ielien .....

Sēdēt ērtā krēslā un sūtīt citus nāvē ir prasme dzīvot.Bet galvenais jau,kādas atmiņas par tevi paliek.Un viņi jau ar to nevar lepoties.