Tā nu galīgi nav problēma,mans mazdēls jau arī no 7.gadu vecuma cilāja meitenēm brunčus.Tagad ir tapis tāds izvēlīgāks,monogāms.

Nē, nav bijis. Un nespēju iedomāties, kā man tas varētu gadīties Smejoša meitene Vienmēr likušies smieklīgi meksikāņu seriālos "Es gan Tevi pašlaik nemīlu, bet apprecēsimies un ar laiku es Tevi iemīlēšu" Smejoša meitene bet nu cilvēki ir dažādi Smaidoša meitenequote

Patiesi - dzīve ir ļoti krāsaina, pat ūdens tuvumā:)

Tas tak ir pavisam kaut kas cits nekā seriālos Izbāž mēli
Nu vnk manā gadījumā kāpēc tā notika - abi bijām aizņemti, abi zinājām gan to, ka otrs aizņemts gan pienākums pret saviem toreizējiem... Vismaz personīgi es jūtas tīri neapzināti noslāpēju, būdama   monogāma.

Rakstīt var daidzko te, bet tikai tiekoties reālajā dzīvē mēs varam veidot par cilvēku viedokli. Nets nav tā vieta, kur vari uz ko paļauties! TIKAI MŪSU PAŠIZSTEIKSME ĻAUJ SPRIIEST PAR VIENU VAI OTRU TÈLU!

...ko tu tur muldi

Jā, man šobrīd tā ir. Pamatskolas laikā dejojām kopā, un es viņam šausmīgi iepatikos, bet man viņš toreiz tā sevišķi nepatika. Tad es aizgāju mācīties uz pilsētu. Vienu vasaru nejauši satikāmies un tā arī kopīgi to pavadījām - gājām peldēties, kopā tusējāmies. Pēc tam sākās skola un katram savs ceļš ejams. Man ilgu laiku bija draugs, viņam draudzenes. Tad izjuka manas attiecības un nākošajā dienā mēs nejauši satikāmies uz ielas. Kopš tās dienas esam kopā. Un arī kā te jau daudzas saka - samīlējāmies kā pusaudži

es tadaa veidaa tiku pie viira   kopa stradaajaam aptuveni gadu,ne tikai vienaa firmaa bet kopiigas mainjas utt. Pljaapaajaam par vissaadiem niekiem,vinjam bija draudzene. Darba balliitee vienkaarsi notika tas kam bija jaanotiek,bez jautaajumiem. Sajuuta bija tada,ka esam kopaa jau sen kaut gan taas juutas uzplauka velaak...

Man ir gadijies, ka gadus 10 nēsmu varējusi ciest to puisi, bet tad vienā dienā ieklausijos ko viņš runā un secināju, ka tik stulbs viņš nemaz nav, kā kādreiz likās un tagad esam labi draugi, tiesa ja ļautu vaļu sirdij varētu arī samīlēties   Bet šis drošs ir gadījuma, ka cilvēki ar laiku tomēr mainās, ja kādreiz nebija nekā kopīga, tas nenozīmē ka nekad nekā tāda nebūs.

Nu ko varu vēl piebilst, arī te mums var uzrasties fani un elku mednieki.    

Njaa...shobriid izjuutu ljoti liidziigas emocijas, kaa Tu apraksti - esmu attieciibaas un slaapeeju sajuutas, kuras mani pashu mulsina, simpaatijas pret citu cilveeku, kuras, liekas ir abpuseejas...tachu katrs esam savaas attieciibaas un ar praatu apzinos, ka nekas vairaak par jaukaam sarunaam tur buut nevar...un visu laiku ir taa sajuuta, ka tas ir abpuseeji...un tas jau arii mulsina visvairaak...

Tev klons uzradies

Jā, man šobrīd tā ir. Pamatskolas laikā dejojām kopā, un es viņam šausmīgi iepatikos, bet man viņš toreiz tā sevišķi nepatika. Tad es aizgāju mācīties uz pilsētu. Vienu vasaru nejauši satikāmies un tā arī kopīgi to pavadījām - gājām peldēties, kopā tusējāmies. Pēc tam sākās skola un katram savs ceļš ejams. Man ilgu laiku bija draugs, viņam draudzenes. Tad izjuka manas attiecības un nākošajā dienā mēs nejauši satikāmies uz ielas. Kopš tās dienas esam kopā. Un arī kā te jau daudzas saka - samīlējāmies kā pusaudži.  

Man tā bija, precīzāk ir. Tūlīt jau būs 8 gadi, kā esam pazstami. Biški padraudzējāmies toreiz, pārstājām, pēc gada atkal padraudzējāmies un atkal viss. Tad katram bija sava dzīve, man bija ilgas attiecības, bet tāpat pa retam viņš rakstīja, netā bildes bieži pētīja.  Tad, kad ar bijušo jau viss bija praktiski cauri, vienu dienu atkal ieraudzīju to puisi. Un tajā brīdī es uzreiz sapratu, ka tām iepriekšējām attiecībām patiešām viss ir cauri. Tā pēc kādām nedēļām uzrakstīju viņam, jo patiesībā nespēju ne par ko citu domāt.  Tieši pēc mēneša mēs satikāmies un vairs neesam šķīrušies. Pēc 3 mēnešiem sākām dzīvot kopā, runājam par kāzām, ir pat tā, ka daudz kas ir saplānots, bet mums tā nav prioritāte, vienkārši ar domu, kad pienaks tas laiks, galvu mazāk jālauž būs.  Gaidam mazo, un ceru, ka jūlijā mēs jau būsim trijatā.

man tā bija un ir   pirms 7ņiem gadiem nejauši iepazināmies...kaut ko padraudzējāmies,bet tā-izklaides līmenī (kopīgi tusiņi)..it kā bija simpātijas,bet tā pa draugam aizgājām katrs uz savu pusi   katram ir bijušas citas attiecības utt.tad kaut kā sazvanijāmies vecās draudzības vārdā un abiem kā naglai pa galvu   samīlējāmies kā tādi skolnieki...liekas,ka joprojām ir rozā brilles   nu jau pusotrs gads  drīz arī mazulītis būs un pilna laime  

D- prese---garīgā nospiestība---- saulīte Tevī nav izdegusi---tikai ieslodzīta. Un viņa tur Mokās....

biju vienā ceļojumā,kur visi botās,bet gide augstajos papēžos

Mes tak viriesi,par ko domat ja ne par meitenem,skolotaji lai doma .

Arī pārējās Rasela Krovsa filmu lomas esmu noskatījies, nu tuvas un pieņemamas man un manai dabai raksturīgs tēls. Lai vēl tā dzīvē mēs spētu sevi kontrolēt.    

Nu, ja ne par ko citu domāt nevar..tad laikam ir problēma