mežā nav krīzes, koki kā bijuši tā ir. tā izciršanas mānija---ak dievs, nekad neizcērtama

Mežā jau tiešām labi,vienīgais krīzes situācijās nav uz ko novelt vainu.

A pričom tur es, ja kādam nez kur liekas slikti....- es mežā- nevainīga

Andiņ,noteikti zināmi daudzi tādi nevainīgie.

viņš ne pie kā nav vainīgs. un nejūtas vainīgs.

viņām daba tāda---mazuļu dzīvības jāsargā...jebkādos apstākļos.

Tad beidzot kāds ir kaut ko labu par sievietēm pateicis!

lai tā ir...bet izlikšanās- tas ir Veikals.

Bībelē ar bija interesanta vieta...- kur Jēzus bazarēja ar savējiem pa iekšu, kad viens teica, ka māte un brāļi viņu ārā aiz durvīm gaidot.
Šis lepnīgi atbildēja- >Kas tad ir mani brāļi un māsas, ja ne tie, kas dzird un paklausa manu balsi.
Vienmēr bijis Mēs un Jūs divas pasaules, kas karo- krustojas.

..laiks tomēr nav "ārsts"..un pārdzīvojumi var ciilvēkā "dzīvot "gadiem...
Tas nav viegli , protams, atkarīgs, cik lieli un sāpīgi bijuši šie pārdzīvojumi...domāju, ka viena netiksi galā...ir jāmeklē palīdzība!..saku to no savas dzīves pieredzes..

..vienalga, lai arī būtu pārpikusi tantiņa šis mellenes...bet jaunieša rīcība pati par sevi...vienkārši cilvēciski jauka!!!

Aci pret aci izlien, bet sabiedrībā ... pati laipnība

Iebildums man būtu tikai par pirmā teikuma noslēgumu. Nepiekrītu.
Par vīriešiem nevaru spriest tik kategoriski, jo vēsture pazīst ļoti daudzas spilgtas personības, kuri rīkojušies ļoti dedzīgi, pat aizrāvuši veselas tautas sev līdzi. Diez vai tajā brīdī viņi vispār apzinājās sekas.
Par sievietēm varu spriest tik, cik man ir pašai sava pieredze - savu spēku apjaušu tikai tajā mirklī, kad nokļūstu ekstremālās dzīves situācijās, kuras tieši arī nozīmē pārmaiņas. Tad es pati sevi nepazīstu, bet noteikti neesmu kļuvusi tajā brīdī pilnīgi nevarīga. Tieši otrādi. (Laiska un pilnīgi nevarīga kļūstu tad, kad zinu, ka viss ir kā vienmēr un vēl ilgi nekas nemainīsies. )

...cik ilgi var izlikties?...lai cik labs aktieris būtu, īsta daba "izlien" kādā brīdī kā īlens no maisa...

risks protams pastāv. bet varianti B...jāpieņem, ja gadās tā vai šitā. bet galvenās līnijas paliek un izpaliek sievietēm raksturīgā vilšanās....par to, ko sadomājušās bez pamata.

..plānot jau var tos gājienus uz priekšu...bet, tikai tad ir jābūt gatavam, ka tie cilvēka plāni ne vienmēr saskan ar Dieva plāniem..

kāpēc lai būtu kļūda, redzēt gājienus , savus soļus uz priekšu. Padarītais ir pamats nākamajam solim- gājienam. Nebūt ne izfantazēts- bet viņa reālās iespējas kādā laika posmā.

ljoti daudzkam nepiekriitu ko rakstiji..es noteikti neesmu sev ienaidnieks..ja taa domasi..nekadu labu galu nedabuusi :)...par atkariibaam...iespejams nemaz nevajag tikt no vinjam valjaa..iespejams vinjas mus dara laimigus :)....un par parmainjam...tas mani nebiedee..man patiik citreiz nedaudz dara piesardziigu..lai visu labaak apgutu....bet noteiktit as mani nebiedee.....
,.,,bet ja ar teviir taa kaa esi rakstijis....(ja tas nav tikai kaads citads vai vienkarshi pienjemums)tad tev dereetu sakramet celja somu kuraa noteikti nebutu naudas..telefons un snickers....un iet kautkur..kur skaidri zini..busi tikai un un neviens..taa tiksi valajaa no savam atkaribam..un kritiskaas situacijas sapratisi cik ljoti sevi miili...lai tev veicas :)

Man patika Jūsu ieraksts! Tik tiešām lielākais ienaidnieks esam mēs paši..Par šievietēm ir pareizi pateikts..