'Gregorian' te labi iederētos

Robčik, gribu atpakaļ veco eksemplāru.Viņš vismaz bija reāls.

Abrek, tik daudz burtu, kas tos visus spēs izlasīt Šitādu slodzi Mairitas spulgajām actiņām uz nakti, oi, oi!

Čau, mīļā meitene!
Man nepatīk, ka tik reti esam kopā. Man nepatīk, ka tu nebaudi dzīvi, bet raizējies par sapņiem, kas nav piepildījušies. Tās sliktās lietas, kuras tu par sevi sarunāji, kad pēdējo reizi tikāmies, ir neciešamas. Meiteni, kas neprot pacelt galvu un spēj ko tādu par sevi teikt, vajadzētu pārvērst par sētas stabu, lai visi ietu tam garām un uzspļautu. Mīļā, tāpēc mīli sevi. Un es mīlu Tevi!
Vakar atkal nevarēju aizmigt, jo domāju par mums. Izdomāju tikai to, ka man Tevis ļoti pietrūkst. Es gribētu izrunāt tik daudz lietu, gribētu Tevi apskaut un samīļot, apsegt Tevi vakarā un noskūpstīt, mīlēt Tevi visu nakti un tad pasniegt vēlas brokastis gultā. Es gribētu Tev parādīt savu pasauli. Tā ir liega un silta, tai ir basas kājas un jūras vējš matos. Tā var būt gan mīļa un pretimnākoša, gan skarba un nepiekāpīga, bet tā vienmēr būs daļa no manis. Tā ir gatava līgsmot kopā ar mani, kad man ir jautri, tā labprāt cīnīsies ar mani, kad metīsi tai izaicinājumu, bet nekad nenodarīs man pāri, tā pasargās mani un paslēps zem siltas miglas segas, kad būšu zaudējis spēkus, un pasargās mani līdz celšos un došos jaunā cīņā. Ja spēsi to saprast un iemīļot, tā kļūs arī daļa no Tevis, bet ja ne, tad lai katram mums paliek sava - un viena mūsu kopīgā, kurā būsim tikai mēs divi vien. Un, ja vajadzēs, kaut vai pret visu pasauli.
Man ir žēl, ka arī šajā pēcpusdienā tā arī nevarējām būt kopā. Es gribu Tevi samīļot, iepazīstināt ar saviem draugiem. Es gribu būt kopā ar Tevi. Man ar Tevi ir labi. To nakti pie jūras ar zvaigžņotām debesīm es atcerēšos vienmēr, kā mēs viens otru turējām pie rokas, kā Tu man mīļi pieglaudies, kā sajutu Tavu acu skatienu, augumu, smaržu, lūpas. Uz mirkli es biju laimīgākais cilvēks pasaulē. Kopā pavadītās naktis neļauj man aizmigt un liek svaidīties gultā kā no bara noklīdušam šakālim. Es Tevi gribu! Kā Gribulītis grib konfekti vai tuksnesis lietu. Nespīdzini mani, un es būšu Tavs.
Tava sirds.

P.S. Braucam dzīvē! Baudīsim - likteni, jūru, visādus gardumus un vēl šo to. Laiks - kaut kad pēc svētkiem. Apģērbs - mežaini mežonīgi elegants. Līdzi - neprāts. Ko saki meitēn? ... Tikai nepiekrīti...

Sonja, mans mantojuma devējs šoreiz A.Lībere
Es jau ar tā daru, bet ir piegriezusies šitā mafija. Es neuzķeros, Tu neuzķeries, bet ir taču , kas uzķeras

Ineta, man arī tikko šitas pats Franks...uzrakstīja- esot attāla rada Vētras pēdējās gribas izpildītājs, radagabals gajis bojā Togo- autoavārijā, un slimnīcā- pirms pēdējās elpas  esot pspējis amn novēlēt visu , kas šamam pieder... apmēram puispasaules miljonio, daŗgumu raktuves, pāris naftas kompanijas, un labdarības iestādes... vajag tikai piezvanīt pa laipni noradīto nr.- un jurists ar prieku skries uz šejieni un darīs visu , lai es varētu pēc iespējas ātrāk stāties mantojuma ties ībās.  
Notraucu saru zīda nēzdogā- un izdzēsu to murgu..

a varbūt būs atšifrējis, kurā malā mans miljonu glabātājs iemitinājies

Ineta,tad jau redzēsim kas notiks,kad izies no transa.

Mairit, ka tik nesāk virināt

Abrek,a dzeja nebūs.Kāds smeldzoš muzikas gabaliņš arī derētu.Mācies no Gundara,kā nekā mūsu apalons.Visas tak pēc viņa kā bez prāta.Nabadziņš,sirgst ar lielummāniju.

Ineta,Abreks tagad ir uzvilcis svešu mētelīti,nemaz nenojauzdams,ka piesaista tieši iepriekšējais.

Ewa saulit kam par godu robijs dzied ?

Abreks iegājis transā un skaisti translē svešas vēstules

Mairit, nu ta varētu būt nakamā stadija, kad atbild, es  vēl neesmu ne zvanījusi, ne rakstījusi

Mana mīļā!

Nupat ir sācies, ir iesācies kāds stāsts. Nezinu kāds, bet visjaukākais, visburvīgākais, kāds vien jebkad uz pasaules ir bijis. Šo stāstu pagaidām nezina neviens, bet mēs to stāstam viens otram. Ar katru nodzīvotu dienu un ar katru domu. Lai stāsts pavisam kļūtu īsts, un lai tas nekad netiktu aizmirsts –arī pēc mums – tas ir jāpieaksta.Varbūt nakotnē kāds to lasīs un iedvesmosies:)?

Tāpēc dāvinu Tev šo stāstu grāmatu, tā vēl ir tukša, taču mēs to aizpildīsim viens otram. Lapu pa lapai. Raksti šeit man. Un es Tev. Kad ir laime un prieks, kad ir skumji vai dusmīgi, kad ir jauki vai kad ir vientuļi.

Lai beigās, pasaulē skaistakais stāsts paliktu īsts ne tikai mūsu atmiņās un ikdienā, bet tas būtu pierakstīts mūsu mīlestības bezgalīgajās debesīs un šajā grāmatā.

satiekas 2 draugi.Kas jauns?-Sieva krāpj.Es tev prasu,kas jauns?Kurā vietā jāsmejas?

Inet, Tev gan veicas.Man tik prasa piecīti aizsūtīt.

Abrek, labak izčeko šo personāžu
http://amigos.lv/lv/home?uid=457155

Savādāk nomiršu aiz laimes, piesolīja miljonus (visu laiku atteicos, bet cik tad var , ja tik sola un sola, prasa, lai tik piezvana, uzraksta vēstulīti)
Vispār jau saprotu, ka internetkrāpšanu nav tik viegli atklāt

Ja pateiktu:"Svēto nav,"-apvainotos pat ateisti.

Pirmo stāstu uzrakstīšu es pats. Cenšos saprast, kā es tagad jūtos. Bet tas nav viegli, jo sajūtas mainās pa minūtem un pat sekundēm. Vienu brīdi ta ir laime, bet citā jau neziņa, satraukums, bailes. Liekas tā ir- pārāk skaisti, lai būtu īstenība. Esmu diezgan daudz saskaries ar cinismu, meliem savā dzīvē un tas veido skatījumu uz dzīvi. Bet gribas to visu izmest no galvas ārā uz visiem laikiem, jo es jūtu, ka tu esi brīnišķīgs cilveks. Man patīk godīgums, tāpec cenšos tāds būt tev! Tāda doma galvā - kur mana mīļotā pazudusi, nav atbildes.. Ispējams guļ, vai mācās? Varbūt kadreiz pateiks.

Es godīgi saku, ka nezinu, kā pareizi rīkoties vai nerīkoties vienā vai otrā situācijā, bet es zinu vienu uz 100% – esmu saticis savu ideālo cilveku, es to jūtu un velos no visas sirds, lai....

Par to citreiz, varbūt vēl par agru teikt.. bet tajā pašā laikā vēlos, lai zini – Tu esi dziļi manā sirdī, un dari to laimīgu.

Skūpstu.

Esmu Tavs.