Aleksandrs V. 25. okt 2017. 13:23...kā ar pacietību būtu?
- un beigās "mur mur "
Aleksandrs V. 25. okt 2017. 12:26..diez vai uzsprāgtu, ja kāda,jauka,pievilcīga tā vingrinātu...
Domāju - izturētu...
Margo G. 24. okt 2017. 20:14Re cik ļoti pie sirds, ka pat dubultojas
Margo G. 24. okt 2017. 20:12Man pie sirds vairāk Adamsu ģimenītes pasaka
Gunars S. 24. okt 2017. 19:53Guna,tā ir kaķiska komunālā kopbūšana!
Guna a. 24. okt 2017. 19:18Paturpinot kaķošanās tēmu ...
Viens kaķis - viena problēma ! divi kaķi ->> jau dubultā !
Guna a. 24. okt 2017. 19:05Ticiet vai nē ..., tā īsti pieaudzis cilvēks kļūst tikai - atsākot lasīt pasakas !
Dzēsts profils
24. okt 2017. 18:55Un kāda pasaka Tev visvairāk pie sirds? Par baltiem kumeļiem, vai melniem mersedesiem, vai vienkārši limuzīnu jāņu nakts krāsā ar puķu podiem pagriezienu lukturu vietā ?
Valija Y. 24. okt 2017. 18:42 Iegrimt da jeb kurā grāmatā -- neskādēt sev...
Случается, так в жизни.. И вдруг. ты понимаешь, что тот, кого не знаешь... Так много значит для тебя... Да. так бывает.. И ты не ощущаешь неправильности мысли... А может не желаешь? И с каждым часом утопаешь... И даже веянья не подозреваешь... Той нежности, которой ты желаешь..!
♫♪
Gerard Darmon-Ne t'en vas pas (не уходи)
Margo G. 24. okt 2017. 17:54Labāk vēro un analizē sevi, izdari secinājumus, kas tev trūkst, tad nebūs vajadzības cita trūkumus ne redzēt, ne uzskaitīt...
Par sevi un savas mīlestības un sāpju esamību vai neesamību es pate parūpēšos!!!
Bet tev ir taisnība tajā, ka tādas kā es nav un nebūs!!!
Vēro sevi!!!
Vasilijs P. 24. okt 2017. 17:19Britukam bija tas nepieciešams,lai apliecinātu labākās mammas statusu...viens
Ingrida X. 24. okt 2017. 17:08 Lilij, Margo- mēs esam tās, kas esam. Un, ja dažubrīd, kāds dzelksnis, vēlme iedurt, ka- ak vai!!- izlien pāri visam citam, daudz par daudz- tas aiz Mīlestības iztrūkuma, aiz to, kas katrai no mums- sāp. Paldies, ka pabijāt ar mani!!
Turamies, Meitenes!! Jo, tādu, kā mēs, pasaulē nav un nebūs- nekad!!
Ingrida X. 24. okt 2017. 17:02 Paldies, Benita!!!! :)
Man šobrīd patiešam gribas atrasties kkādā hotelī/motelī, kur- viss tīrs un smuks, balti frotē halāti... un Dvēsele- vnk kaifo aiz baltuma tā.... un mūzika- kas nomierina... parauj pa asariņai, bet tas jau- pie lietas.... jo- asaras atbrīvo.... mani- pat ļoti!!!!.... un saprast- ar smaidu saprast- kā vērts pārdzīvot, ciest.... kas vērts- nekā..... Jo- jo
Gunars S. 24. okt 2017. 16:59Margo,Tev par kaķiem viss ir skaidrs!
Ingrida X. 24. okt 2017. 16:56 Paldies, Valij!!! :)
Tevis ievietotais video- ...... bez vārdiem, vai ne?? Viss kā no dzīves- tik vnk un reizē- nē...
Esmu galējību cilvēks, kā jau, droši, pamanījis ne viens vien, kas ieskatās blogos.. tad- prieks par katru kukainīti, tad- pārpeldams sāpju okeāns.... es cīnos sevī ar to, patiešām cīnos, un atkal- kad šķiet: aha!!! tgd esmu stiprāka daudz, kkas salūzt, pēkšņi.... Es, reizi kārtējo, salūzu darbā, 5.-dien; un tad, kad to gaidīju vismazāk, sestdien, vēlā pēcpusdienā/novakarē jau.... Bet tas jau nenozīmē, ka padošos.... ES PATIEŠAM VĒLOS DZĪVOT PRIECĪGA!!!!!
Būt patiesi priecīgai- Tev!!
Margo G. 24. okt 2017. 16:50Un līdz miera minkām ļoti tālu...
