es jau arī neesmu prewt to sarunāšanos ,par pleca būšanu ,kad kamols kaklā smacē nost ,kad vajag ,kādu uz kura pleca paraudāt ,ka vajag kādu padomu ..
es esmu par to ,ka vajag bikiņ padomāt ,ka nejau tikai otrs mūžam vainīgs ,ka viņš nemīl tik stipri ,vai vispār nemīl ,tātad tā tam būt ,bet nevajag ilgi palikt skumjās ,jo prieks vairo prieku ,skumjas vairo skumjas no kurām kā no tīkla tik grūti ir izpiņķerēties un jo ilgāk raudi ,jo ģīmis paliek nesmukāks un tāds nevienam nevar vairs iepatikties ,vajag iziet ārā un uzsmaidīt cilvēkiem ,jo kā saka ,tikai stiprs cilvēks var smaidīt ,kautarī skumjas to māc un mums jābūt ir stipriem ,jo dzīve nemaz tik gara nav ,lai necenstos kļūt laimīgi un negribētu to laimes sajūtru izbaudīt ilgi ...

Jaukas pārdomas!
Jaunībā varbūt tās sirdssāpes tiešām mākslīgi saasina, pārspīlē, nevis vienk. pārdomā un mēģina sevis izprast. Visu gribas ātri, tūlīt, lai gan pat sevi vēl īsti nepazīst. Gan mīlestību, karjeru... tā  sanāk, ka visu mūžu jāmācās, arī dažādas sajūtas pašam jāizjūt.

jā, Inetiņ ,bet viss jau nāk ar gadiem ,kad sāc tikai saprast ,ka ir lietas un situācijas dzīvē ,kas daudz liek pārdomāt ,saprast un mācīties ...
zinu tikai vienu ,Mīlēt ir skaisti un Mīlestība ir skaista un cilvēks ,kurš Mīl patiesi ir skaists ,ja mani nemīl ,tas ,kuru es Mīlu ,es novēlēšu savam mīļajam ,lai viss izdodas ,lai iet un par vienu cilvēku uz zemes kļust vairāk laimīgā ,smaidīgā ...
nu nav ,nav tā ,ka neviens nav ,kas mīlēs mani ,
tik daudz esmu uzklausījusi skumju stāstu un secinājusi ,ir jāmīl pašam stipri ,lai Tevi būtu parko mīlēt....un tad nāks tie ,kas mīlēs Tevi ...
dzīve dos dāvanas par smaidu Tavās lūpās un par rūpēm un Mīlestību ko dāvāji citiem ...

ja, Jaukumiņ! Bēdāties kolektīvi -nav tas sapņu attiecību variants!
Dažkārt šķiet, ka tāds hroniskais bēdātājs uzskata, ka , ja viņam slikti, tas arī citi nedrīkst priecāties, būt līdzsvaroti un laimīgi. Un liekas mierā (beidz savas gaudu dziesmas) tikai tādā gadījumā, ja uz viņām nereaģē. Es te neapceļu tos, kam tiešām ir kāds emocionāli sāpīgs moments dzīvē, tādi gadās, un tad ir labi aprunāties ar draugu, saņemt kādu optimisma stariņu, atbalstu.

un vēl ,mēs reti aizmirstam ,ka esam Laimīgi ,ka spējam mīlēt paši ,es Mīlu ,es jūtos Laimīgs ,jo Mīlu kādu ,kautarī nesaņemu pretī to no otra ,kuru Mīlam ,bet manī tak mīt Mīlestība un ielaižam sevī ciešanas ,skumjas ,asaras un sagraujam sevī Mīlestību ...
kapēc daudzi aplido TO ,kurš smaida ,staigā starojošs ,laimīgs ,pacilāts ar tādu viegli kopā būt ar tādu ir patīkami komunicēt ,pajautroties un uzņemt sevī pozitīvo
iet pa ielu pelēks ,noskumis cilvēciņ';s ,kurš izraisa žēlumu un ja uzrunāsi un ļausi tam atvērties ,saņemsi daļu skumju pārdomām un pats saskumsi ,bet visiewm tak gribas justies labi ...
nāciet man pretīm ar smaidu, ar mīlestību un es arī sākšu smaidīt .........
ko var viens otram sniegt divi saskumuši ,sabēdājušies cilvēki ,kam nav spēka darīt sevi laimīgu ,kurnu vel otru ,kā sakurt uguntiņu no divām asaru salijušām pagalītēm ...

Taisnība , no sirds dāvinām un priecājamies, ka varam ko citiem dot, kaut vai labu vārdu tikai.
Un patīkama cilvēka laba attieksme ir divtik patīkama! Bet mīļs ar varu nevar būt.
Un egoisms ir, ja pēcāk mēģini ar to spekulēt, pieminot, cik daudz laba otram darījis! Tas nav tikai starp vīrieti un sievieti, bet arī citās situācijās.

...mums jau visiem gribas saņemt ko skaistu, pretī tam ko skaistu esam darījuši otram ,bet ,ja pieprasām vai lūdzamies ,kad saņemam ,tad tādas rūgtas mieles tāpat jau paliek ,jo ļoti labi zinām ,ka izspiešana tikai vien bijusi,bet visskaistais nāk tak pats no sevis un tiek dāvāts bez piespiešanas -tapēc jau saka -NO SIRDS .......

Man tādas pašas domas dažreiz ir!  Teksti par to ," ka es jau viņam visu, viņa labā visu!"...bet samaksu taču arī grib pretī!!! Iemīlējies nav tas pats, kas mīlošs.

slepkavnieki....

Gaiļa, vai zoss cepeti visiem Mārtiņiem !

Viegli piebiedroties...-vai ne gan kopā to Gaili nožmiegsim

Drošā attālumā--- neatsaucas, ka nenāk šos pašus Godgaldā celt..
Gā-gā-gā---U-ūuuuuu ---nekur negāgā

Piebiedrojos apsveikumam.   

Bez saubam.Neviens tacu nemodina.

neviens Mārtiņš neatsaucas, laikam gatavojas svētkiem, dzen rokā mārtiņzosis:)

Tada dzive.Zel bet ari ta notiek.Peksni,negaidot.

Protams biezak sanak stastit.Tads darbins,mazie ir zinkarigi.Bet lai kautko palasitu,tas diemzel sanak loti reti.

Viņa zina, kad kuru nolikt Gultā...lai atpūšas un pārdomā savu dzīvi---bet nav obligāti.

Arī>>> Marks, Markuss, Mārcis
Trokšņains skaļums neko neliecina; diezgan bieži vista, izdējusi gluži parastu olu, kladzina tā, it kā būtu laidusi pasaulē asteroīdu.
/Marks Tvens/