An Da,nesavtīgi lamāties ar ir jāmāk.

Kuku,bet es taču daru to,ko gribu saņemt pretī.

Tālejošus nodomus labāk nepublicēt ..

Dzejolis apsveikumam - nevis vainošanai  taču ...

...katrai rīcībai ir kāds motīvs---arī nesavtīgs...- bez pašlabuma gūšanas. Iespējams- iemanto kādu ienaidnieku---bet varbūt tāds bija nodoms?

Tas neiet krastā - jāseko bloga padomam  

... Par tiem "gaiļiem", uz tevi kā līdztekus uz Andu ..vainoties nespēju...    

Kas tur ko pielekt.Ja gribi bārties,uzbrūc nekavējoties.

Man tikai daļēji - puspieleca  

Nu ja Tev pieleca.

Nu ... dažiem tas nepielēks  

...par daudz, pāri iet
šampanieša putas
uz galda izlīst...

kājiņas nospiedums paliek
te viņa stāvēja
GLĀZE uz kājiņas slaidas
kas gāja Pāri mēram

Andai   !
Visas puķes šodien dārzā,
Tevi apsveikt pulkā iet.
Dziesmu skaistāko Tev vienai
Gailis līdz ar vistām dzied!  

Zaudēt, piedot un būt pacietīgam...tas ir standarta neveiksminieka dzīvesstāsts ?

Man tev nav nekas sakāms, tāpēc lieki tu te zīmējies. Savu "pēee" varēji izteikt privātà sarakstē, tad es, varbūt, tevi labāk izprastu, bet nē, tev labpatīk publiski *māžoties*!  Tad nu attiecīgi -negaidi, ka spēšu tev veltīt mīlas odas, ko labprāt arī darītu, ja tev kaut kripatiņas būtu saglabājies kautkas svēts no mùsu pagātnes. Bet to tu jau uzspēji sabradāt divus gadus atpakaļ, kad sāki meļot un melnot savu pagātni! (Ispējams, tā ir viltus gudrās sievietes taktika, kas atkārtojās, tad kad tu lenci nākamo upuri, -melīgi cilvēgi un naivi cilvēki, tālu netiek! Tiem allaž misējas. Es piederu pie tiem otrajiem, bet ar tīru sirdsapziņu, atšķirībā no melīgajiem. Zinot, ka nevienam es dzīvē melojis neesmu!!!
Neņem ļaunā saulstariņ, tev te nav ko darīt, ja personīgi nav ko rakstīt ZZ !    

Ja pateikšu kā mani sauc -man vajadzēs tevi nošaut ..

Pliks un nabags bija Adams paradīzē. Nebija viņam ne zelta ne sudraba. Tik vien ka kauli un kaila dvēsele. Ko viņš daudz vareja gribēt.

... nu, kā sacīt jāsaka, ja kopā nesanāk būt tandēmā, tad pa gabalu uz atstatuma var būt tomēr saudzīgāki un mīļāki ...    Joprojām turpinu sumināt Andiņu -Andiņas vārdadieniņā.

protams, vari tu smieties,
ziediem greznoties,
brist kaila pa upi,
margrietiņu vainagu galvā
redzot vien atspulga starus
..stāvēju krastā
skatoties garām,
klusējām ,
aizslīd un tukšums krājas.
pie krūtīm
mazi putnēni snauž
..ne tev manis, ne man tevis..
kas būtu mīla bez sāpēm,
pa straumi lauzti peld ievu zari
jautājot - vai gaidīsim
pasaku vai jaunu pavasari..

/J.Domroze /
  
P.S. Labāk vēlāk nez kā jebšu nekad, jo mana darbadieniņa tik tagad beigusies un gatavoju šikās vakariņas...    

Nav man bijis agrāk iespējas izteik Andra dzejai atzinību, jo tā ik katra ir saistoša un atziņu pelnijusi. Andri, man patīk tavs domu gājiens, -tavās dzejās.    

Nu reiz tu izmeti ko prātīgu.    Kā sacīt jāsaka, paldies likteņpirkstam, - kurš laicīgi atpestja un prata atraisīt tavu patieso raupjo dabu. Līdz šim tik drūmu un baisīgu tevi nezināju...