Vai tikai nedomā ka būtu forši būt harēmā   musulmaņu valstu priekšrocība...

Katram vecumam savs labums......kaut arī uzmanība.

Oi, Moon,  pārāk jau tās atšķirības un dažādības ir lielas... Viss jau nesāktos un nebeigtos tikai ar dzimstību un , sliktākajā gadījuma- parandžas valkāšanu.

katrā ģimenē savs kroplis

alise

...kāpēc tieši skolotājas tiek analizētas?..kāpēc , piemēram, nerunā par medicīnas darbiniecēm...arī tur gadās īstas stervas...kam nemaz nevajadzētu tur strādāt- rupjas, neiejūtīgas....
Un tādas strervas ir sastopamas visās profesijās...vai tda mazais  cilvēciņš netiek veidots arī  no apkārtējās sabiedrības?...mana meita bieži vien ir sarūgtināta, cik , piemēram, pārdevējas ir nelaipnas pret bērniem...
Tā..ka nevajag zāģēt skolotājas....Aizej pastrādā skolā...!!

...a latvieši vēl labāk.........PĀRDOT SAVU ZEMI LABPRĀTĪGI.

Pēc principa- tai meitenei , kura iepatikusies- gāž ar portfeli pa pakausi, vai rausta aiz bizes, tb-  brauc augumā...   Visādi var būt, visādi..

       Albāņiem (musulmaņiem),ģimenē piedzimst 8.bērni un vairāk,bet serbiem labi ja 1;vai2.tā Serbija zaudē savu teritoriju!

Paga,paga-kas katram ir norma.

...nu nē ....es savu normu esmu izpildījusi

Redzi Sonja ko nevar izdarīt Latviešu bāleliņš-to izdarīs.....KĀDS CITS !

Frēzija.....labu ideju pameti.

man liekas, ka viņš kaut ko citu gribēja

Labāk jau tomēr- nē.

Jaunās skolotājas ir pielāgojušās šim laikam,bet pagājušā gadsimta učenes............lai Dievs apgrābsta.
Tas pats arī attiecināms uz ārstiem..............var ārstēt i pa jaunam i pa vecam.........galvenais pilnveidoties un apgūt jaunās zināšanas paralēli jau zināmajam.

Varbūt viņš tā gribēja Tevi motivēt  - mācīties vairāk un labāk?

-dziesma

Vai nu gluzi ir tā, ka viss, pilnīgi viss ir atkarīgs no citiem, un cilvēks pats neko nevar.? Var, tikai ne vienmēr tie risinājumi, sekas, iespējamie varianti- ir patīkami . Un tādēļ tos nemaz negribas izskatīt kā variantus.
Ja  nu tiešām nesanāk uz šo brīdi veikt kādas izmaiņas- nu tad tāpat var izplānot sev - izdzīvošanas, dzīvošanas pamatpunktus, ko ir reāli izpildīt.  Un - jau apdomāties- cik ilgi būs tā izdzīvošana un ko darīt, lai lietas uzlabotu.

Un ko darīt,ja ir vēlēšanās ko mainīt ir,bet  nevar- viss atkarīgs no citiem? Jo tāda tā problēma...
Un ko darīt,ja ir pieņemta situācija un ir apziņa (konstatējums bez emocijām),ka vienkārši jānīkst,jāizdzīvo.Bet no tā vieglāk nepaliek,jo gadi "skrien kā stirnas"?