dzives realitate

Jo augstu sēž,
jo zemu krīt.
Tam ceļš uz elli.
ērkšķiem vīts.

draugiem vajag laiku un naudu...... ar paziņām nepietiek?
meklē labāk miljonāru vecu........ tas būs izdevīgāks par tūkstoš draugiem

sāk likties, ka bērnu smaids ir smīns... kā izdevās pielauzt...

...es par zīlēm...kas rokās...ne par ...medņiem...kas kokos....

sēdi kur sēdēdams---esi modrs

Ai man kā zaķītim šmuce sanāca,gribēju smaidiņu beigās ielikt ne vārda vidū

Ak tāpēc visi cīnās par tiem augstajiem krēsliem?Lai saņemtu algas,apmaksātus dzīvokļusu un c eļa izdevumus,un neko nedarītu...

Atsakies no visa- paraksties... morgs laipni atvērts -visiem.

...nemaksā...tas tiesa...izmaksāt gan var dārgi....pievienotā vērtība ļoti augsta...ne vienmēr...bet tomēr...

...tev cita nav...šo par draugu negribētu gan.....ha,ha.....

Ķirurgs ielaužas iekšējos orgānos...jo izmeklējot tie izrādījās labojami. Bezcerīgos- nenokauj/neaiztiek...tie turpat arī paliktu- uz galda. Tiem dod narkotikas---cilvēcīgi atvieglo ciešanas. Cilvēks ir materiāls ārsta rokās...
Vispirms cilvēks?---jā- tad jau ielaužas piekukuļošanas spēks. Cilvēks ļoti vājš pret samaksu.

Īstajā vietā un laikā, tad kad ir nepieciešamība- jā.   Savādāk- ir jau vēl visvisādas labas štelles šai dzīvē...
Un - miegs nevietā un nelaikā- var sagadāt ne tos patīkamakos pārsteigumus.

....morālei ne vainas...nu vismaz man saprotama...un jautājumus neizraisa....

...draugs...ķirurgs...kāpēc nē...arī viņi ir vispirms cilvēki...tad tikai ķirurgi.....

tas nebija Tevis dēļ---tas bija darītāja dēļ...viņam tā vajadzēja...viņš bija tas, kurš kaut kur varēja savas zināšanas parādīt---kaut vai ārsts operējot. Un viņam patiess prieks, redzot savu Pacientu staigājam. Viņš ir varens   

ja baidīsies...vienmēr staigāsi melnās brillēs---šausmās no atklātas gaismas.
Turēties paēnā---drošāk. kā zaķītis zem eglītes...draiskuļo, bet piesardzīgs. sevi ierobežojis.

Ar to naudu ir kā ir....pats vien cies', ja neproit ar to rīkoties!
Bet ar mutes vēršanu gan jābūt uzmanīgiem.....pateiktu vārdu vairs atpakaļ nepaņemsi!!!

Tas bija labs
Ai, kā man patika!!!! Nu ko, dabūja , ko gribēja!!!

..Mani uzrunāja šie vārdi...Jā, lai jau klaigā šeit viens otrs , ka tās ir muļķības...Mēs katrs reizēm baidāmies- baidāmies būt nesaprasti, baidāmies kaut ko pazaudēt....un reizēm baidāmies paši no savām sajūtām...un tas ir normāli, jo esam cilvēki- dzīvi cilvēki ...ar savām emocijām, šaubām , ilgām!
Lai katram no mums ir cilvēks, kuru gaidīt.....un ir kāds, kurš gaida mūs!!!