tāpēc, ka cilvēkam piemīt iztēle - tā atbrīvo un arī sasien

ja cilveeks nevar buut Cilveeks ar lielo,,C,,-nevajadzeetu buut ar lielo burtu ,,C,,Cuukai!!!! Ja nav Goda,ja netur Vaardu,ja neciena pat pats sevi,ja nekaa nav  dziivee sveets-nedomaaju,ka kaads TAADU par Cilveeku uzskatis!!!! un vinjam tas nemaz ari nav vajdziigs!!!! Nav gruuti buut par Cilveeku,ja tas jau Tev ielikts asiniis,audzinaashanaa,Dziive savu,,skolu,,devusi...... pie tam,ja jau speej uzdot shaadu jautaajumu-nebuus gruuti,ja veel neesi,-BUUT PAR CILVEEKU!!!!

Par divām kajam nepiekrītu - ir arī četrkājaini redzēti  

  Neteiktu gan, ja nu tikai pats sev meklē problēmas.

ooo jaa! LABĀ!!!! :******

Nezin, kā izskaidrot šīs jūtas? Kādēļ cilvēkam ir vieglāk otru nolamāt, nozākāt, pateikt ko sliktu, nekā pateikt mīļus vārdus. Šajā pat stāstā- ..."Viņš kasti palika zem savas gultas un katru reizi, kad bija skumji un grūti, izņēma šo kasti un attaisīja, lai sasildītos." Kādēļ tikai tajā brīdī spēja meitiņu apkamt, apmīļot, lai pēc tam atkal ierautos savā čaulā un savas jūtas izteikt klusi tikai tukšas kastes priekšā?

tādēļ,ka tikai2 kājas.

Šo gaismu daudzreiz esmu izjutusi. It sevišķi mākslinieku aprindās. Kad kādam ir izstādes un mākslinieks stāsta par savien darbiem, tajā brīdī viņš nejūt apkārtējos, bet dzīvo savos tēlos, ainavās, ko saskatījis redzējis, dzejnieks lasīdams savus dzejoļus, rakstnieks stāstīdams kādu stāstu- šo cilvēku ķermenis izstaro tādu enerģiju, ka visā telpā gaisma kļūst daudz spožāka, visu sirdis līdz ar mākslinieku staro. Telpā jūtama brīnišķiga aura.

Par bulli būt tātad ir labāk ...

rausta pupus-katru dienu!

sûdiigi bût govij..

Tāpat kā , pie kaimiņa garšīgāka maize, labāka sieva , kā pašam sava. Visur , kur neesam, dzīvot labāk. Būt cilvēkam -- tas ir tik brīnišķīgi !!!! Nekad negribētu būt , piemēram, par govi. Tikt piesieta pie ķēdes un ļaut , lai manus pupus rausta un spaida 3x dienā kurš katrs, kas gribēs no manis kādu labumu un tikai vienreiz gadā būt mīlētai !!!! Nu nē!!!

Cilvēkam nevajag otru cilvēku---viņš lūdz- esi cilvēks- liec man mieru.

Labs dzejolis. Atceros par pikošanos ....
Celtniecībā objektā strādājot, pusdienlaikā smiedamās izskrēju laukā , savēlu sniega piku un metu kādam strādniekam, bet trāpīju...priekšniekam taisni pa vēderu ( Kur viņš tai brīdī tur gadījās- nemanīju). Nodomāju: "Ko nu teiks?" Bet skaļi pasmējos:
"Atvainojiet,negribēju, bet nepratu to piku savaldīt, pati izleca no plaukstas"....Algas dienā 30 Ls pie algas bija pielicis.!!!!!

Nu nezinu , vai par zirgu būt piemēram vieglak ?  

Tāpēc, ka cilvēks mēdz visu sarežģīt!!

Kā leduspuķes logos bet pakešlogi mums liedz to prieku slikls neparasts tur!

Kaut kas tāds lubenēs ak un vēl ziepenēs