Mammas esot viegi nokaitinamas...

          Brīvība ir bezpajumtniekiem,bet no dažām vietām tie tiek aizbaidīti...kā kustoņi!   Savā starpā var nežēlīgi cīnīties par teritoriju.

Laikam man tā Vedina frāze arī iesēdusies smadzenēs... pamatīga lieta tā loģika!  Lai gan cilvēkiem tā patīk rīkoties it kā neloģiski, ..no sērijas- jautrībai jābūt, tikai izpratne par jautrību krietni atšķirās!

citu dzīve vienmēr saistošāka,,, tīri cilvēciski...... redz, Ineta, lai kaut ko iestāstītu vajag argumentus.... bet ja vienīgais arguments- tu esi muļķis, es gudrs..... neveicina dialogu....
šo lietu labi apstāstīja Ivans Vedins... mācībā par loģiku;))

Nevajadzētu,tas ir viens (pozitīvais viedoklis;nepieciešamā,tas ir otrs......,lai cik tas arī nepatīkami nebūtu......[sevišķām personām]
Saprotu,jauki būtu,ja viss ritētu saprotamā un labvēlīgā formātā......,tad arī nebūtu nekādu problēmu.....

Ak,Dies,kas par "pilnmēnesi" vakar te ir bijis

Aleksandrs Volkovs 09:15
Uzbāzība ir grūti paciešama... ne negatīvā, ne pozitīvā (nu nevajadzētu par varītēm otram darīt labu!).

Vasiļisa Medvedjeva 09:19
Piekrītu!  tik ne katrreiz tā nervu sistēm ir tik nesatricināma. Sākam rītu ar labu omu, cerams, ka tādu to spēsim noturēt līdz pat vakaram! (lai nu nav gluži "vsjo pofigu", bet nav ko lieki erroties!).

šoferīšus nekad nelamāju...transports un vēl burkšķošais pūlis..
man patīk viņu nervu sistēma---nedzirdēt .. pasažieru neapmierinātība palikusi viena- noplok

Ja, ja, tas, kas sēž blakus šoferim vienmēr jau zina labāk kā vajag, bet palaid tādu zinātāju pie "ruļļiem", dažkārt čušs tik sanāk. Vajadzētu mācīt, ne pamācīt, bet, ak, vai, cik tas dažkārt ir grūti!

vispār toņus parasti izlasa tā, kā pats jūtas...

Tā ir....Uzbāzība - nevienam nepatīk,it sevišķi,ja tā tiek pasniegta necilvēciskā formā - nesolīdi.....,ja pēc būtības,tad to uzbāzību,vai nepieciešamību,tad to uzbāzību var paciest - pieņemt,kā nepieciešamību.....Cilvēku raksturi ir dažādi - pienākas samierināties.....
Viss ir labs,kas sniedz labestību sabiedrībai - mūsu TAUTAI .

nu ko,nekust ne no vietas,arī es paliktu dusmīga uz šoferīti,ja nemāk braukt,nav ko sēsties pie stūres

Šoreiz neiedziļinājos amigosiešu savstarpējā "apšaudē", vienk. no rītiņa e-pastā atradu šo "Saldā pārīša" klipiņu, tas sasmaidināja.

Būt brīvam un laimīgam-tas laikam labākais! Bet ko darīt ar brīvību, ja nejūties laimīgs...arī ar brīvību jāaprod un jāmāk to izlietot. (nav īsti  par Orvela Fermu)

Vienigais, viens pats jau neesi cīnītājs,bet ta apzināšanas ,ka neesi viens tā ir apzināšanas un nekas vairāk.Jārīikojas,bet ar kuru....atkal nonāku pie slēdziena....ka viens teica-bezjēdzīgi...nekā nav īstā....naivi,bet tā....

laime atrasties aplokā pie silītes---forši Uzskaitītam ruksim būt.
Robinsona brīvība? ar viņu pašu Viss arī beidzas....ja netpeld katastrofā cietusi sieviete un nerodas bērni, kas veidotu cilti - sabiedrisku organizāciju/aploku...pasargātus ruksīšus

ir reizes kad mute jāpatur ciet, citreiz gan ir grēks klusēt. kādreiz ar klusēšanu var vairāk panākt nekā ar runāšanu. bet dažreiz skarbu vārdu nesaņēmis kāds nesaprot vispār, ko no viņa grib. cik situāciju, tik variantu, galvenais izvēlēties pareizo īstajā laikā.

Svarīgākais laikam būtu tomēr trāpīt mērķi(robā), nevis atšaudīties , kur pagadās un pa ko pagadās.

miera labad dažreiz labāk paklusēt,ja jūti ka nespēsi cita viedokli mainīt,kādēļ velti celt kaujas ieročus