...gaidīt jau varbūt der....varbūt pat vajag....."nogulēt´ gan...varētu  būt pēc principa....nepaspēji ielēkt vagonā...vaino sevi....ne vienmēr nāk nākošais.....

Tad tā ir spēle , nevis mīlestība.

līdz nāksi pilnu klēpi rudzu puķēm... ?!
kāpēc gaidīt???- tas varētu būt pārāk   ilgi
Celies, Vasiļiska...saulīte!

Nu labi, bet kas ir dzīves likums, Benita?

par ko tad tà? ....manas Bonifācija brìvdienas sākas tieši ar to brīdi...elementāri

  buča nodomiem....ziemas patiesībā nemaz nav...ir tikai uzkritis sniegs

vērts noklausities!
te tas pats- ērtāk klāt tikt...

http://www.youtube.com/watch?v=HY3yl8Yfils&feature=player_embedded

Par ko???

Uzdavinu pedejo iespeju.

piedāvā to ko vajag, paņemu to ko nevajag..kā lai tiek vaļā...?!

precìzāk...ak ,ceturtdienas vakars, es vèl vairāk Tevi mīlu

Kāds dzīves likums?Gribi - dari,negribi-nedari!

ja atgādinājums, tad labi...... katram savs pacietību mērs un gaidīšanas ilgums.....

par jauko nedēlas nogali---tikai pajokoji, vai ne?

Jebkuras stipras emocijas ir kairinājums nervu sistēmai- kā prieks, , mīlestība, tā arī - dusmas , naids..u.c. Vienkārsi runājot- saslimt ar kaut ko var ne tikai dusmojoties, bet arī- pārak stipri priecājoties.. Kā vienā, tā otrā gadījumā - mainās dažādi procesi organismā, kas saistīti ar šūnu veidošanaos, dalīšanos, vielmaiņu, un visa tā labuma galaproduktiem. Pie tam- jāņem vērā viens moments, ko šādi- pozitīvās domāšanas piekritēji negrib izprast.. Dusmas, naidīgums, negatīvisms, vai otrādi- pārlieku liels priecīgums, --- var būt ne jau iemesls slimībai, bet-simptoms  procesiem, kas notiek kādā orgānā. Ja notiek nepareiza šūnu dalīšanās vai kādas novirzes to darbībā- organismā uzkrājas  toksīni- un agri vai vēlu to koncentrācija  liek sevi manīt, gan ar sāpēm vai citādām -nepatīkamām sajūtām, gan kā- izmaiņas psihē.

Un man?

Mieru,tikai mieru-viss labais nak gaidot.

...atbildu....kā atgādinājums....vispirms jau man pašai......

jep, bija gan....

Ir ta ka,nesplauj tajos udenos,kurus dzersi pati-es tevi pie Daugavas nelaidisu.