romantiski..uz jūras fona!

Pastāstiņš par to pašu, kad savā acī baļķi neredz

Tikai neaizmirsti uzvilkt īsākus svārciņus,lai vieglāk uz loga uzrāpties

Ka man jānēsā brilles ,nav MANA izvēle.

Jaukumiņ , kad sāk rakt , ne to vien var uzrakt ...

tu dirs tiesi ta pat ka vini,neredzi lidzibas,palasi savu dzeju.

līdz spodrības mēnesim vēl jāizvelk..tad gan ar lupatām pa  priekšu

jā pareizi ...krievi sāk tīrīt savu valodu ...mums jau ar vajadzētu ,....un sākt ar NO  pielietošanas izbeigšanu ...noprotokolēja -protokolēja ,nointervēja -intervēja ,noorjentēja   velns pat uzrakstīt sarežģīti ,un piemēram tas -PIEDZEMDĒJA ...pie kā tad klāt piedzemdēja -dzemdēja tak ,vai perēja ,

Nesaprotu par ko jūs abi šūmējaties?   Neņemat mani pierē un lieta darīta.,bēt laikam jau velniņš dīda peirādīt par varītēm ka man nav taisnība. jā jums tas tik ļoti vajadzīgs; MA NAV  TAISNĪBA [ir gan]

Paldies

Hmmm...

reālie pacani savādāk neprot      

  
Baigi jau nu skaļi ..., Sandi ...

es nezinu ,kas ,kam kapēc ,bet dzejolis man patika  

  reāli ierēcu.....

ja cilvēks paliek skumjš ,tad laime atkāpjas ....vairāk smaidīt ...nāk pavasaris un tauriņi sāks atkal lidot!

uhti, jums te nu dien iet jautri  

Sasmaidināji ...

Un ar tiem kuri nēsā brilles ir vēl trakāk, tiem caur diviem, iespējami, netīriem stikliem jāskatās...

Tas ,,baigi,, ir izšķirošais svarukausā par būt vai nebūt ...

Baigi ne..., tātad nedari !
Baigi gribas - tā tam būs būt !  

Savādi,es gan par seksu,jebkādu-telefona,vai reālo neko nemanu... es, naivā, iedomājos,ka tā saucamais medusmēnesis,var būt ,ir un var saistīties arī  vēl ar ko citu-smiekliem,sarunām,jokiem,pastaigām,ēst gatavošanu,kopīgu sēņošanu utt...bet lai nu tā ir,katrs jau pasauli redz caur savu pasaules uztveres logu
Tas man lika atcerēties šo pastāstiņu
Reiz kādā mazpilsētā ievācās jauns pāris. Nākamajā rītā, kad viņi abi ēda brokastis, jaunā sieviete skatījās pa logu, kā viņas kaimiņiene izkāra savu veļu uz veļas striķiem.

„Tās drēbes nav pārāk tīras,” viņa teica. „Viņa nezin, kā pareizi mazgāt drēbes! Iespējams, ka viņai vajag nopirkt labākas veļas ziepes.”

Viņas vīrs paskatījās pa logu, bet neko neteica.

Katru reizi, kad viņu kaimiņi izkāra veļu, jaunā sieviete teica vienus un tos pašus komentārus.

Apmēram pēc mēneša, sieviete bija pārsteigta, redzot tik tīru veļu uz striķiem un teica vīram: „Paskat, viņa beidzot iemācījusies kārtīgi mazgāt veļu! Es brīnos, kurš viņai to iemācīja.”

Vīrs teica: „Es šorīt piecēlos agri no rīta un notīrīju mūsu logus.”

Un tā tas ir ar mūsu dzīvēm. Tas, ko mēs redzam, kamēr skatāmies uz citiem cilvēkiem, atkarīgs no tā, cik tīri un skaidri ir mūsu logi, caur kuriem skatāmies.