Anita A. 27. feb 2013. 11:55

Njā, Aleksandr, viss dzīves un mīlestības smagums tiek vīram - gan apbučošana, gan apragošana.... Mīļākajam vismaz kāda iespēja -  daļēja amnēzija kā nobīļa sekas  un adresi aizmirst...
Bet viss dzīves skaistums, krāšņums un kapitālais remonts, ak, tikai viņam vienīgajam, tikai saimniekam...   

ierakstam «Mūsu sievietēm.....»
Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:55

divu gadu netīšs eksperiments...- rāda pozitīvus rezultātus...

Leonora t. 27. feb 2013. 11:48

Nu ja rūsu dažs uzskata par bagātinātāju un vēl visādus piejaukumus,tad daudzi ar mani būs vienis prātis,ka rūsa ir grāvējs mūsu organismam.

Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:48

putniem celīši otrā virzienā...
kāda vaina nokrist uz četrām ,...kaut kāda aizture? ...putni krīt uz pakaļas...

Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:43

nemitīgi---tā viena no manām mīļākajām un interesantākajām nodarbēm--- sevi pazudināt...saplūst ar mērķi

ierakstam «Vai tu meditee?»
Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:42

Nemeklējiet labāko--meklējiet savu....Labākais ne vienmēr piederēs Jums...toties savs---vienmēr labāks...!!!!

ierakstam «**********»
Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:41

Neesmu redzējis nevienu lidotāju kurš lidotu, vai nolaistos ar saliektām kājām, tā uzreiz uz celīšiem

Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:37

nev redzēts lielāks rāpotājs....kā    aplidotājs  

Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:36

   Pievienojos----labi uzklepoji.....!!!!   

ierakstam «Novēlu Jums»
Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:35

Bagātinātais ūdens...  

Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:34

Pāri bezdibenim nelekšu--es to bezdibeni apiešu....!!!

Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:30

kļūst mīksti, lokani kā čūskiņas...kad mērķis to diktē...-paši jau neapzinās...

Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:28

...zīdainīte...rāpoju uz celīšiem, ko savas ievērības cienīgu atrodu -to Izgaršoju...
pasaules iepažīšana...
Nu nevar nodalīt rāpotājus no lidotājiem... vai stīvkājiem...gan visi kaut kā priekšā loka kājiņas lidojuma sajūtas pārņemti

Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:21

Acis reibst no krāsām---varbūt arī galva noreibs---tomēr pavasaris nāk....!!!

ierakstam «Pavasaris»
Leonora t. 27. feb 2013. 11:16

Motivētas dusmas ir īslaicīgas,pēkšņas un tām nav nepeiciešams skaidrojums.Tās līdzīgas tam,ka savus kucēnus sargājošs suns parāda ilkņus.Istas dusmas neizpaužas bez iemesla-taisni otrādi,tās ir skaidri redzamas:ļaujot dusmām iziet,cilvēks parāda,kas,pēc viņa prāta ir nevietā,un aizsargā savu integritāti tāda veidā,kas visiem nes labumu. Dzīve ir ceļojums,kura maršruts  mums visiem ir visumā vienāds,kaut arī uzsakām to ļoti dažādos apstākļos un ar dažādu bagāžu.

ierakstam «**********»
Aleksandrs V. 27. feb 2013. 11:02

Kā uzmanība,tā atsaucība - garants abpusējai sapratnei....

ierakstam «Mūsu sievietēm.....»
Dzēsts profils 27. feb 2013. 11:01

nepiečakarējies

ierakstam «Novēlu Jums»
vilnis s. 27. feb 2013. 11:00

Fakat kontatacija butu tad ja tava bloga prieksa nesatvetu vardiņs novelu , tas ir darbibas vards.

ierakstam «Novēlu Jums»
vilnis s. 27. feb 2013. 10:59

  Ta ir tikai sajuta , bet sakne tam ir egoisms.

ierakstam «**********»
vilnis s. 27. feb 2013. 10:58

parlecot divos lecienos tu nonaksi tur pat kur biji , turp un atpakaļ. savadak divos nekadi nesanak.

Autorizācija