Anita A. 27. feb 2013. 11:55Njā, Aleksandr, viss dzīves un mīlestības smagums tiek vīram - gan apbučošana, gan apragošana.... Mīļākajam vismaz kāda iespēja - daļēja amnēzija kā nobīļa sekas un adresi aizmirst...
Bet viss dzīves skaistums, krāšņums un kapitālais remonts, ak, tikai viņam vienīgajam, tikai saimniekam...
Dzēsts profils
27. feb 2013. 11:55divu gadu netīšs eksperiments...- rāda pozitīvus rezultātus...
Leonora t. 27. feb 2013. 11:48Nu ja rūsu dažs uzskata par bagātinātāju un vēl visādus piejaukumus,tad daudzi ar mani būs vienis prātis,ka rūsa ir grāvējs mūsu organismam.
Dzēsts profils
27. feb 2013. 11:48putniem celīši otrā virzienā...
kāda vaina nokrist uz četrām ,...kaut kāda aizture? ...putni krīt uz pakaļas...
Dzēsts profils
27. feb 2013. 11:43nemitīgi---tā viena no manām mīļākajām un interesantākajām nodarbēm--- sevi pazudināt...saplūst ar mērķi
Dzēsts profils
27. feb 2013. 11:42Nemeklējiet labāko--meklējiet savu....Labākais ne vienmēr piederēs Jums...toties savs---vienmēr labāks...!!!!
Dzēsts profils
27. feb 2013. 11:41Neesmu redzējis nevienu lidotāju kurš lidotu, vai nolaistos ar saliektām kājām, tā uzreiz uz celīšiem
Dzēsts profils
27. feb 2013. 11:37nev redzēts lielāks rāpotājs....kā aplidotājs
Dzēsts profils
27. feb 2013. 11:35Bagātinātais ūdens...
Dzēsts profils
27. feb 2013. 11:34Pāri bezdibenim nelekšu--es to bezdibeni apiešu....!!!
Dzēsts profils
27. feb 2013. 11:30kļūst mīksti, lokani kā čūskiņas...kad mērķis to diktē...-paši jau neapzinās...
Dzēsts profils
27. feb 2013. 11:28...zīdainīte...rāpoju uz celīšiem, ko savas ievērības cienīgu atrodu -to Izgaršoju...
pasaules iepažīšana...
Nu nevar nodalīt rāpotājus no lidotājiem... vai stīvkājiem...gan visi kaut kā priekšā loka kājiņas lidojuma sajūtas pārņemti
Dzēsts profils
27. feb 2013. 11:21Acis reibst no krāsām---varbūt arī galva noreibs---tomēr pavasaris nāk....!!!
Leonora t. 27. feb 2013. 11:16Motivētas dusmas ir īslaicīgas,pēkšņas un tām nav nepeiciešams skaidrojums.Tās līdzīgas tam,ka savus kucēnus sargājošs suns parāda ilkņus.Istas dusmas neizpaužas bez iemesla-taisni otrādi,tās ir skaidri redzamas:ļaujot dusmām iziet,cilvēks parāda,kas,pēc viņa prāta ir nevietā,un aizsargā savu integritāti tāda veidā,kas visiem nes labumu. Dzīve ir ceļojums,kura maršruts mums visiem ir visumā vienāds,kaut arī uzsakām to ļoti dažādos apstākļos un ar dažādu bagāžu.
Aleksandrs V. 27. feb 2013. 11:02Kā uzmanība,tā atsaucība - garants abpusējai sapratnei....
vilnis s. 27. feb 2013. 11:00Fakat kontatacija butu tad ja tava bloga prieksa nesatvetu vardiņs novelu , tas ir darbibas vards.
vilnis s. 27. feb 2013. 10:58parlecot divos lecienos tu nonaksi tur pat kur biji , turp un atpakaļ. savadak divos nekadi nesanak.



