Lapsa vārnai ar sieru knābī:
-Es tevi nofotografēšu.Saki-čizz!

Ta ari varetu pateikt.

Anita,bet kā lai uzmin,uz cik ilgu laiku būsi viņa īstā?

Ne katram pietiek drosmes meklēt un censties, lai izmainītu savu dzīvi...

Nu-nauko piebilst.

Redzēju televīzijā,kur radija Līvanus ar ziemeļblāzmu.

Lai cik arī nebūtu krietna dvēsele, tā nekad neaizmirsīs savākt no bijušā galda piederumus, lai jaunā, skaitā dzīve nav jāuzsāk ar nekrietnībām...
-- El Paso

Kaut arī kā cilvēki cenšas vienmēr visu salikt pa saviem plauktiņiem,bieži aizmirstas,tas,ka taisnība ir kaut kur pa vidu,ne tā,kā muļķiba,pirmajā rindā.

...tāpēc arī neļaujos no  Amigos --->Dzēsties.. ..

Piekrītu Madarai. Mēs lieliski, pat ar muguras smadzenēm, jūtam, ka telpā ienācis "viņš". Pat ja tā telpa paliela un pilna ar citiem viņiem...
"Īstais" - tā ir sajūta nevis prāta, bet tīri sajūtu līmenī...Nu nevar sevi piemānīt, daba ir gudrāka.   

Ir cilvēki,kuri maz domā par dzīves jēgu,kaut gan viņu veiktajam un dzīvei vispār ir dziļa jēga.

Nu tas ir mans noslēpums---varbūt kāda manai galvai arī derēs....!!!!!   

Nepietiek ar vēlēšanos būt taisnīgam,ir vajadzīgs paradums taisnīgi rīkoties,jo netaisnību ciest ir grūti,bet ne mazāk grūti taisnību meklēt.

Ancīt, daudzie profili vai cepurītes nenogurdina?

Man vēl daudz cepurītes ir katram gadījumam paziņeju----!!!

Ance,būtu jau jauki,ja tā cepure īstajā galvā būtu.

Leonora, tā gribas piekrist,bet nedzrīkst aizbaidīt vīriešu uztveres mehānismu.

Aivar,neko darīt.Tādas nu mēs esam.