...raisa..labi teikts..

viennozīmīgi-jā.

Nē,par tevi es nedomāju..bet piekrist tam,ka dzīve īzniekota un sabradāta ņevaru.man liekas,ka savas otrās pusītes mēs ar laiku sākam uzskatīt par privātīpašumu..,kamēr mīļākās vienkārši mīl...un galvenais jau mīlēt pašam,negaidot neko pretī.tāpēc jau laikam   tā aizliegtā mīlestība gadiem nedziest..

Raisa - var aizdomāties jebkurā virzienā....var domāt ka esmu viena no šīm mīļākajām - tad domājiet ka tas ir apbižotas sievietes stāsts... var domāt ka manan vīrietim ir mīļākā kas ir rīkojusies nevisai cibilizēti - arī tādā gadījumā atzīsti ka teksts ir diezgan tiešs...

Ako - iespējams ka Tev taisnība... varbūt pirms spriest vajag noprovēt... bet ir lietss ko nevaru ieēst...  Arī Tev jauku vakaru...

Jaunībā - tūlīt pēc  vidusskolas  nācās pastrādāt vienā  samērā lielā institūtā. Vīrieši tur bija vairāk kā sieviešu... visas šo mīļāko situācijss tajā laikā atskatījos... drāmas bija iespaidīgas... vīrs ar sievu vienā darbavietā - vīram mīļākā strādā tajā pašā kabinetā... visi zina bet  vienīgi sieva tikai neko nezina... mīļākā paliek arvien apaļīgāka... skandāli bija pat līdz galējībām... pat partijas līmenī... (daudzi bija partijas cilvēki... pati droši vien zini ko nozīmēja tajā laikā būt partijniekam)...  

Arī nātru zupa   var būt garšīga   reizēm   Bet pirms spriest–jānoprovē    Jauku vakaru!  

a ko tu satraucies par Ilonu?ar viņu viss kārtībā tavi,Daiga,komenti gan liek aizdomāties...

Paldies-Ā.Elksnei ir skaista dzeja

Ilona - vienkārši cenšos saprsst kādēļ Tevi tik ļoti ir aizskārusi šī bloga tēma...

Daiga, ja es atbildēju uz Tavu komentāru (22.15) un Tavs komentārs, gluži loģiski, sastāv no frāzēm, bet Tev mana atbilde nepatīk, tad kāpēc Tu to definē (22.41) kā piesiešanos tekstam? Jebkura saruna sastāv no teikumiem un frāzēm. Un "birkas" šajā gadījumā centies piekarināt Tu (gan blogā, gan komentāru komentāros) nevis pārējie sarunas dalībnieki.

Mairita - par to jau ir runa... ...sākumā jā - mīļākā -  bet paša pirmajā teikumā jau  rakstīju "mīļākā ilgāku laiku" - un tā vairs nav mirkļa aizraušanās no šīs mīļākās puses... un lielākai daļai gribas vairāk... un arī līdzekļi mērķa sasnuegšanai brīžiem kļūst diezgan primitīvi lsi neteiktu vairāk...

varbūt tiek ar,pat vairāk kā sievas,jo to pusd.pārtraukumu pavada ne ar sievu.katram savs iemesls.

Raisa - atļauj pasmaidīt... tās mīļākās jau nu ļoti tiek mīlētas... un ko tad skrien atpakaļ pie sievas... ko tad nepaliek pavisam pie šīs mīlestības apgarotās mīļākās... kāpēc tik ļoti baidās ka sieva neuzzina...  bet labāk jau ir tā - lai vilks paēdis un kaza dzīva...  un lai tā muļķīte gaida, domā un cer - ka  nākamajā pusdienas pārtraukumā šī mīlestība uz pusstundiņu atkal viņu aplaimos.  

par ko te cepties?vārds "mīļākā"neskan kā lamuvārds...es domāju-atvas.no vārda mīlestība..un tava žēlsirdība te ir nevietā.drīzāk jāžēlo nemīlētās..,manuprāt-kom.21.51..

Nu katrai savs.Ne vienmēr svētku sieviete ir nelaimīgāka par ikdienas sievieti.Tomēr,ar laiku var rasties tukšuma sajūta,it sevišķi,ja šo precēto vīrieti esi paspējusi iemīlēt.Tad gribas ko vairāk par īsiem mirkļiem,kas nozagti ģimenei.

Es te neko nesludinu... sludina vienīgi mācītājs... katrs var smieties cik grib...  redzi ja cilvēkam ja nav ko teikt tad viņš cenšas piesieties frāzēm jeb arī šādā veidā cenšas sevi attaisno (tikai nezin no kā - iespējams ka kautkur saskatījis sevi).. un arī šajā tekstā nevienu personīgi neuzrunāju...

Daiga! Tas jau arī nebija domāts visiem.... vienīgi kā otrā daļa no Robčika ieraksta   Kam tā bija domāta–tas to saprata    
Atvainojos kad ieraksts sanāca, ne pa bloga tēmu  

ILONAI!!!!!