Kolēģīte darbā atnesusi pūpolzarus, tik skaisti smaržo pēc pavasara

Atbalstu Kū ideju! Varbūt kādam vēl kas padomā , tikpat karsts   

Ak,vai tās pūpoldejas jau parīt...laiks tik ātri skrien.

Kū,tā vēl plūdi var sākties
Ineta,forša ideja,karsta

galvenais apjaust dobīšu vietu

Kū, jā, tā arī laba doma! Tuvākās kupenas varen pakusīs Skat, hiacintes sāks ziedēt!

Un mīļā atbildēs ar smaidu sejā liegu:
"Griez dārgum, dupsi šorīt man,
Lai varu priecēt Tev ar pērieniņu vieglu,
Lai visas kaites projām aiziet  gan!"

daru ko varu....pirtì uzkarsējos līdz sivēnu rozajam un marš tuvākā kupenā    

Ja savādāk nekūst

mierinājums, ka ar pūpolzaru  ne ar bērza rīksti ....miegs nepazudīs

Kamēr vari , tikmēr dari !   Es tā daru..

Protams!

Karsta Sieviete !   

Smuki sanācis!

Neviens tacu neliek partikt no drupacam!

Šito tikai vecis var uzdrukāt.

Aga.

Tie kuri runa par citiem ,tie ar jums aizpilda savu tuksumu....

Ja dzejoļa sākumā ir "***", tas nenozīmē, ka darbs ir par zvaigznēm.

mīļākai katrs mirklis ir svētki, bet sievai paliek pabiras un īpašuma apziņa