taisniiba K.K.! .....redzu,redzu.....kaa ,,klons,,grib par Elitu Kuninu buut!!!!!

..nu kur tu ķēri, ka sēroju

Kaķīt,priecājies patreiz,ka esi pieaugusi un saprātīga,kamdēļ Tev jaunība,kura sen ir mirusi....Neiegrimsti sērās...Sadzīvo ar šodienu,un prieks tavās rokās...  

Nenāks gan, bet nāks citas izdevības, jauni notikumi, cilvēki, izjūtas un sajūtas, nav jēgas skatīties pagājusajā , un vēl mazāk jēgas ir sapņot par nepadarīto, kā būtu ,,  ja būtu...ir taču tā kā ir, un no šī punkta jāturpina dzīve

Nepatiik man ,,Kremlja sapnjotaaji,,....nepatiik sapnjot bez RIICIIBAS! Ja ko konreti gribu,apzinoties,ka to p a t i e s i  gribu,vienmeer panaaku!!! Par pashu gruutaako dziives situaaciju,kaada varbuut cilveekam,domaaju-ja GRIBEESI dziivot-Dziivosi,ja pat tas nepaliidz-filozofee un baudi -kas ir!!!!!

TM Seskis 16:36
Gribi iestāstīt, ka sapņi ir realitāte...varbūt kādam, kas regulāri apreibinās arī ir.
Ir situacijas, kad nelaime notiek citu cilvēku darbības vai bezdarbības dēļ, tad varam runāt par savas ieplānotās, izsapņotās dzīves ietekmēšanu, "sapņu atņemšanu".

Bet, vai tapec mums nedzivot?

Manuprāt sapņus un cerības ATŅEMT nevar.Tās sākās un beidzās reizē ar cilvēku

Ja nedalisies ar sapniem,tad jau neviens Tev tos nevar atnemt

sapņi un cerība nav, faking, ilūzija   Ineta....tas tev domāts.    ...no tā jau tā ticība zūd, ka nav sapņu, nav cerība....ja pazūd cerība par to, ka spēsi atgūt ticību sev, ko tad???? un cilvēks bez sapņiem ir pazudis cilvēks....jeb pazaudējies....nu pelēks pleķītis...tieši tā....

Ir retas situācijas, kad pats vairs neko nevari, tikai paļauties uz ārstu, tuvinieku gādību. ..Sapņi un cerība tāda ilūzija vien ir....paša izdomāta un izsapņota.... Nejaukāk ir zaudēt ticību sev, un atsākt nākamo posmu tajā reālajā situācijā, kādā atrodies, skaidri apsmadzeņojot, ko darīt. Tā kā visi esam mirstīgi un reāli saprotam, ka arī dažnedažādas smagas traumas vai kaites var gūt, bet pēkšņa situācijas maiņa pamatīgi izsit no sliedēm, un te nu galvenokart no paša atkarīgs, vai būsi neauglīgs pleķītis vai tomēr dzīvotājs.

Kā tajā senā dziesmā''Vecās likteņdzirnas mūsu mūžu maļ,gadi skrien kā stirnas,un nenāk atpakaļ''

Par to kaklu,diezgan divaini,ja to nolauž,tad nelaime  ir jau kā likta.Pretrunas tajā ticējumā.Bet ja nepiemeklēs,tad ,laikam,letālais galarezultāts.

Nedz laiku,nedz izdevibu,nedz jaunību nevar sagriezt šķēlītēs kā maizes klaipu un tad,kad to vajag ,pasniegt ikkatram.

Andri.
Par to vien tev- PALDIES!- ka ne par oliņām.. bla bla bla.. un garā tādā:)
...............................................................................
arī pret to izdegušo zemes pleķi jācīnās, kā nu katrs to mākam.
ok- Gudrie teiks: lēti!!; lai!!! nopērku un uzvelku smuku veļu, zinot- ka papriecāšos ne viena; un arī tas, kad no iekšpusers dedz kopā- ir daudz, ļoti!! :)  Kas cits mūs nosargās, kas???.. tad- pa lēto, kmr atrodi veidu citu- kā.

aha....tad, kad būsi to visu iemēģinājis, noziņo, lūdzu- kas un kā; ok???..kaut pēc nedēļas, Velniņ labo:)
/sarakstīt- māksla maza/

Vaiiii, labak savas nakts multenes neredzetu

ja ir kas nepastāvīgs, tad-
tikai un vienīgi tas, kas tāds patiesi IR!!! valsts, kas, veidā visabsurdākajā, traki cenšas sevi par tādu vēl saukt
.................................................................
pārējais- mūsu ziņā!!! :)

Alisei:  

Ka jau mineju-neesmu pieskaries nevienai no kordabaleta trupes-ir liecinieki...