cepumi+pastēte...savādi - to redzēju sapnī...un bija sajūta, ka kaut kas nesavienojams, netradicionāls... bet ēst varēja...

..es nezinu, varbūt, nepareizi domāju, bet gribētu..lai mani kremētu un pelnus pa vēju.. pļāvās ..mežā, vai jūrā..Kaut kā tā..Aiziet nebūtībā.Negribu lai manu čaulu-ķermeni apēd tārpi..un taisa daiļdārzu kapu vietā...Es neko nesaku..Latvijā ir izkopta kapu kultūra ..visa cieņa.. Un tradīcijas ir tradīcijas..Un savu tuvinieku kapus kopju tāpat..

   sODIEN LIEKAS BUS BURVIGA DIENINA,BEIDZOT BUS ATNACIS ILGI GAIDITAIS PAVASARIS.,     

lABI BUTU JA VISI TA RUPETOS PAR AIZGAJEIEM....................

Ineta- tāpēc jau es saku....vairāk par kapvietu pušķošanu neizteikšos,lai kādu neapvainotu   katram savs!
Manī nekad nav bijusi vēlme pastaigātis pa kapiem-ir tādi,kas mīl ar skumju grimasi klīst pa kapiem atceroties aizgājušos....pati atceros kā mana vecmamma 2x nedēļā gāja laistīt un puķes mainīt un viņa burtiski staroja,kad kāds pateica- jūs nu gan mīlat savu nelaiķi,kapiņš kā izstādē vienmēr!
Jā- rudenī lapas novākt, pavasarī sakritušos zarus utt...tas pats par sevi...

Skarlet...es tiktiešām nevēlos, lai mani radinieki un draugi savu brīvo laiku iztērētu uz mana kapa puķu klēpjus liekot!
labāk lai viņi biežāk tagad ar mani satiekas ...tad man nekad prātā neienāks jau  Tai Pusē esot,ka mani aizmirsuši . ..

Labs dienas sākums,vai ne

Cik jauka labestības ķēdīte izveidojās....
Mīļš klipiņš svētdienas rītam

Laikam dzīvē jau tā ir.

Katra situācija rada jaunu situāciju un kā mēs tajā rīkojamies atkarīgs tikai no mums pašiem

savieno   ne tos--- īsSavienojums- un čušssss

Gita, Tavs aicinaājums visnotaļ atbalstāms
Tikai tas vispārinājums, ka pušķošana ir tikai izrādīšanās, ...nav tiesa, kam tas ir meditācijas sastāvdaļa, kam atbrīvošanās no nakts murgiem... ir dažādi iemesli, ne tikai izrādīšanās.

Bet ikkatra šķiršanās atnes jaunu sastapšanos....

Ziedi vajadzīgi ne tikai dzīvajiem, tā domāju es,varbūt tiem,kas vairs nav vairs starp mums tie vajadzīgi vēl vairāk, kā mums.Kurš grib,lai viņu aizmirst,domāju,ka neviens

Ineta...jā, paliek aizgājējs ar mums -domās un atmiņās!
Tā kapu pušķošana ir tikai izrādīšanās citiem un tiem citiem savukārt apspspriešanas tēma-re kā kapiņš pamests, kā paraka tā aizmirsa...uttt

Labi-miers! Es vairāk ne vārda par šo kapu tēmu,lai kādu neaizvainotu
katrs dara tā kā viņam sirdsapziņa liek!

Es tik šorīt aizdomājos par to- cik dzīve ir tomēr īsa...var pienākt arī brīdis ,kad neviens vairs neaicina uz kopēju tusiņu...nu tāda doma bija...
Tā kā- izmantosim mums doto laiku...kad mūs vēlas satikt...kad esam  veseli...utt

Interesanti, Vasilij, bez darba-biznesa Tev vēl kas cits interesē? Piem., pastaiga pie jūras

Nu tieši tā, Lauma!
Domās jau tāpat esam kopā ar aizgājušajiem....bet mums jau tas kapu kults iegājies un bieži vien ar domu- jāizpušķo kapiņš ,lai visi redz,ka nav aizmirsts! uzsvars uz- lai visi redz...

Aizgajis cilvēks atmiņas taču paliek, līdz ar to tā saiknes saglabāšana svarīga pašam kapu kopējam.
Par tiem atpūtas vai izklaizu piedāvājumiem... No manu draugu vērojumiem, esmu secinajusi, ka katram ir nepieciešams dažāds laiks, lai atsauktos aicinajumam, kas uzreiz ir gatavs visu mest pie malas, kam vajadzīgas vairakas dienas, lai "nobriestu", kam paris nedēļas.... Neplānoti pasākumi daļu izsit no līdzsvara, un nekāda patīkama efekta nav.
Protams, Tev piekrītu, ka bieži savus draugus un radus mēs novērtējam, kad miruši, viss zudis

...Gluži manas domas..reiz kaut kad es arī  par kaut ko līdzīgu savā blogā rakstīju.. Ziedi vajadzīgi dzīvajiem..