Kuram negadās .. . un kas ...?????

Ojāram Vācietim ir burvīgs dzejolis šajā sakarā :    

"Kas ir aizsniegti griesti?
Apziņa, ka par zemiem.
Un kas ir noķerts vējš?
Tas, ka par lēnu skrien.
Kas ir sveloša sāpe?
Ziņa, ka nesadzīst.
Un kas ir tavs paša mūžs?
Atzīšanās, ka īss.

Kas ir tas, kāpēc stāvi?
Bailes, ka varu sasniegt.
Kas ir bailes ko sasniegt?
Bailes, ka nāksies iet.
Un kas ir iešanas bailes?
Bailes, ka sasniegšu atkal.
Un tās bailes no - atkal?
Tas, ka būs jāiet atkal.

Kas ir tās iešanas šausmas?
Tas, ka es nesaprotu lietas,
kurām nav beigu."

Tikai tā , un ne savādāk , Nauri !  

Nauri , tā varētu gan gadīties ...

Ivo , es putnu koncertus klausos - acīm ciet !   Nekādas skaitīšanas , tikai baudīšana !

Kur 1 pūcīti pazaudēji , Max ?

Vilki tiešām visviltīgākie !

Man prieks , ka Tev prieks !   Robčik/Marta ...

Ar to priekšnieces frizūras jautājumu-  nu bet tur pamatā ir visnaturālākās bailes-  krist "nemīlestībā", uzrauties uz konfliktu ar cilvēku no kura ir kaut kas svarīgs atkarīgs.. Vīra gatavotās maltītes slavēšana- pat, ja tā bijusi nebaudāma- slinkums skaidrot- kas tieši nav tā kā vajag, vienkārsi- sis ēdiens negaršo, saprašana- ja nepaslavēs- mājās būs " aukstais karš"..Tātad- pašas slavētājas vēlme ( apzināta)- palikt savā komforta zonā- viss ir labi, viss ir kārtībā..

Dzejolis jauks !
Tikai ..., vai Sapņus var pārdot , pirkt ?   Mandomāt , var tikai aicināt kādu Sapnī savā - līdzi nākt...

Ja,ja,persiki uz kazam.Taka kas to var zinat.Ja dzejolisi ik pabridim uzrodas.Lai veicas.   

Liekas nav.Bet paintreseties varu.

Jo,vairak melo-jo dzilaka purva.Un ko tad-kad taisniba agri vai velu naks gaisma....................

Tikai neto.

Cilvēks melojot katru dienu, pat pats to nefiksējot. To sauc par pieklājību ...Nu kurš priekšniecei uz jautājumu - "Kā mana jaunā frizūra" teiks pliku patiesību...Un kura neslavēs vīra gatavotās pusdienas?!? Un ja runājam par lojalitāti pret valsts pārvaldi...Un tā nu ķepurojamies, bišku piepušķojot

.....nu ka.......negribas neko mainīt   

Vēlos iegūt 2$ banknoti,varbūt kādam ir lieka !

Kad pierod dzīvot savdabīgā sastingumā,jūtu trulumā,kas kalpo ka vairogs,kurš aizsargā,tad ,kā saldo ēdienu sākam pielietot melus.Toties bailes ir veselīga un pat nepieciešama sajūta,kuru pārraida tava apkārtne,un palīdz tev droši iet caur dzīvi un tās ir gandrīz galvenais dzīvību nodrošinošais instinkts.Katram cilvēkam nepieciešams sajust to,kas var apdraudēt viņa labo pašsajūtu.

Atrast ko?Savu seju uz dolāra?Vai ko pērkam par dolāru?

No kā baidās , ja melo? No tā , ka būs jāpamet sava tā sauktā - komforta zona.  Arī slinkums, nevēlēšanās risināt savu izvēļu sekas- arī tas ir melu pamatā. Nu negribas ne mainīt savu dzīvi - vairāk vai mazāk kardināli, ne atteikties no tā, kas jau ir, bet pa virsu tam- dabūt vēl mazliet..