Ta ir katra cilveka izvele.Un nevienam nav tiesibas kadu aizvainot............................

jolanta cerpinska, tur jau ir  tā lieta,ka tā ir katra sava pārbaude un tas ir atkarīgs cik katrs cilvēks ir spēcīgs savā būtībā... man arī ir bijušas tādas domas, bet tikai domas, jo man ir iemesls to nedarīt... ir daudzi citi cilvēki, kuriem tas būtu sāpīgi,bet ne tam cilvēkam,tam no tā būtu ne silts,ne auksts... Tādēļ esmu pateicīga ik katram savam tuvam cilvēciņam,kurš man ir un kuram esmu svarīga un vajadzīga... to dēļ es dzīvoju un protams sevis,jo pat ja reizēm tuvumā neviena, atceries, Tu dzīvo tikai vienu dzīvi, lai to iepazītu !

žēl gan,patiesi,tikai domāju,ka šādi cilvēki ir ļoti daudz, kas ir gan viņa, gan viņas lomā... un arī es dzīvoju šajos pelnos... un arī manā gadījumā uguns putns tikai pieņēmās spekā un smaida gandarījuma smaidu, bet daļēji nedrīkstu viņu ne vainot, ne nosodīt, lai gan ir skumjas, sāpes un dusmas...jo viņā (tā kā Tavā pasakā) jau mita šis uguns putns, kuram nepievērsu šo uzmanību,bet tas tā pat kaut kad būtu izpletis (un arī izpleta) savus spārnus...tikai es to negaidīju... bet tikai akli mīlēju, eksistēju un dzīvoju ar savu mīlestību...

   Malaci.

Labi!Pierunaji-lai jau apbrino!

Aha, šitādas te  

Un ja nu ta nav...

es pardzivoju.pat lidz pasnavibai bija.

es pardzivoju.pat lidz pasnavibai bija.

Jolanta, Annai ir Skaistas lellītes, ko pieglauzt- kad skumji...

Pieredze,jā noteikti,kaut gan nejaukas pārvērtības jautājums tikai tāds,kā ar tādu dzīves pavadoni ka pelni dzīvo tā jau laikam ir,ka ļaunums barojas ar labo tikai žēl,ka mīlestība gāja bojā velti,jo uguns putns tikai pieņēmās spēkā un ļaunuma

es tadam sadotu.

Nežēlīgas gan... varbūt tie pelni arī ir tā dzīves pieredze un tā ir tāda kāda nu kuram tā ir un var būt...

Ja viņš viņai nebija īstais,tad viņa sadedzināja savu mīlestību un pretī saņēma tikai pelnus un palika gluži viena nežēlīgas beigas pasakai

...labi beidz

Vienkārši Skārleta, aha, tā arī biju domājusi   , ka reizēm beigas ir kā jauna sākums... dzīvē tas var noderēt kā pieredze jeb dvēseles pārbaudījums, ja vien esi stiprs un spēj saņemties. Dažkārt pastāv arī varbūtība,kad cilvēks piem., viņš (no pasakas) uz brīdi ir piemirsis cik ļoti dara pāri un iespejams vēlāk vēlēsies lai viņa piedod... arī tas ir kaut kā sākums no jauna...kā tāds parbaudījums mīlestībai, bet tikai mīlestībai,kas ir patiešam patiesa...
Bet varbūt arī variants,ka tas viņš, nebija tas īstais ko viņa meklēja savos meklējumos... un iespējams arī tas ir kā jauna sākums...kā saka,nekas nenotiek tā pat vien,tas ir brīdis,kad dzīve liek padomāt/ aizdomāties dzīves pagriezienos- paklupienos... ko iespējams varbūt daram nepareizi vai kas vispār nav vajadzīgs...

Paldies

Skaisti!  

Dagnija, ja pasakā tā arī beidzās,ar mīlestības nāvi, tad vīna palika bez savas dzīves pavadoni ja kā sākums,tad jautājums,kā sākums kā beigas vienmēr ir kā jauna sākums,tas gan tiesa