Paldies, Evita ...

Tā tikai lāpīšanās , ne lāpīšana .

Skaisti ! Gan serenāde , gan dzeja ..   

Vasilij , labākajiem - tikai to labāko !    
Puččīti , buču , un īkšķīti !

Sandri , to lērumu jau taisa kolektīvi ...,   kopā ar cilvēkiem , ko Liktenis - kārtīs piespēlē mums...

Robčik ..., it kā dzimusi Rīgā , it kā daļu savas apzinīgās dzīves tur pavadījusi ...,   kad sāku par to šaubīties  -  
apskatos pasē , kur ailītē dzimšanas vieta, raxtīts - Rīga .

Manā pilsētā arī bija šādi izdaiļotas ielas, viena otra liela iela vispār izskatītos pec platas un garas puķudobes, ja visās bedrēs(nerunaju par mazām bedrītēm), būtu iestādītas atraitnītes!

zemē nosviesta nauda

puķu dobītes ir,vai atstarotāji arī ir,lai skaistās dobītes neizbraukā

jā,dusmu uzplūdā šad tad paslīd arī kāda nešpetna valodiņa

Lūdzu ;)

ar to vien jau esi laimīgs,ka māte laidusi pasaulē,pārējais jau nu paša rokās

Tāda nu ir tā bēdīga realitāte .

katram sava domāšana...līdzīgi Sonjas minētajam kāds tā sevi piesardzīgi gatavo gadījumam, ja nu notiek sliktākais - lai nenokristu no mākoņiem nu un tas jāpasaka arī citiem, lai tie citi nedomātu, ka viņam /viņai pārāk labi iet

Sevī slēptās un apslāpētās dusmas ir kļuvušas par kaut ko ierastu mūsdienās.Ja cilvēki iemācitos pareizi izmantot savas dusmas,tā,lai aizsargātu savu teritoriju no iebrukuma tajā,tad šis sajūtas kļutu par pareizu reakciju,pateicoties kurām,tas tiktu galā ar visām savām problēmām.Mans viedoklis,dusmu brīdī sataisīt pauzi un izskaidroties tad,kad tās ir pārgājušās.Bet visumā dusmas ir normālā un nepieciešāmā  sajūta,ja tām neseko blakus efekti,kuru ārstēsanas neiespējamība izraisa postu.

nu ja, pēc tam nezini, kur acis likt...

Dusmas pasaki to ko nekad nebutu izsteicis.Tad doma ko talak darit,vai ir verts dzivot ar tadu cilveku,vai sveicinaties,un daudz ko citu.

.....es domāju, ka šādiem cilvēkiem pašiem grūti........visās darba vietās gan jau kāds ir .......mums arī......saucam to par pūķi baisuli, bet trakķais ir tas, ka dažkārt šādi cilvēki ir vadošos amatos un tad dezorganizēts un reizēm paralizēts ir viss darbs.......lietas paliek pusdarītas

Priecājies, Sonja, ja tā dāma savas negācijas iznes iekš sevis; piedzīvot 'dāmu', kurai žults jau tik daudz, ka pati vairs nejēdz- kur un kā..... ne jautrākais no pasākumiem. Un- šādas 'dāmas' lieliski uzož pretspēlētajas.... un tad jau- tingentagelis uz pilnu klapi!!!! /atvaino: piesaukšu tmr vienu viedo, neminēšu gan vārdā, kura  /turp mani aizveda mana Mazā, neticot, ka izturēšu tos mēslus saviem spēkiem/ teica, jā, tieši tā arī pateica: šīs žults pārņemtās būtnes IR spējīgas uz tādiem gājieniem, kā reti kurš apdalīts tīnis spētu. Tā gan.
........................................................
Bet- es nevēlu nevienai no viņām ļaunu!, kaut- pārgrozīja manu dzīvi par 200; lai vārās savā sulā; lai rūgst; viņu dzīve, ne- mana:) Ceru- vsm ceriņus un jasmīnus- vēl jo vairāk, viņu samaitātie deguni sasmaržos

laimīgais arī nelaimē nes sevī kaut ko labu, pozitīvu, nav kā spridzekis un gaisa maitātājs.